7. augusts. tas ir patiešām biedējoši.

es patiesi justos laimīga, ja tā izrādītos patiesība. priecē, ka dažkārt man izdodas pabarot savu ego pat ar muļķīgu testu, pat ja tas nav uz ilgu laiku. vēl es varētu sev šādu slavinājumu uzrakstīt uz papīra lapas, piespraust pie spoguļa un katru rītu borēt savā galvā, ka kādreiz es to varēšu un izdarīšu, taču tas man liktu justies pārāk nožēlojami. nevaru izturēt neticību saviem spēkiem. ja tā regulāri cenšas izjaukt dažādu sīku problēmu atrisināšanu un mazu darbiņu padarīšanu, tad ko gan es, interesanti, darītu, ja mana nākamā gada plānā būtu atzīmēta grāmatas rakstīšana un publicēšana? varbūt kādreiz man izdotos kaut ko uzskribelēt, bet šaubos, vai man jebkad pietiktu drosmes savu lolojumu kādam parādīt, kur nu vēl iepazīstināt ar to kādu izdevniecību. can't help it!