espešelī for mis_nezinu: izvelc telefonu no turienes, kur tu to esi iebāzusi.

Jānīšu svinamā pirmā diena pagāja pavisam klusi trīs cilvēku kompānijā (es, Emīls un Hipijs) ar šašliku, ķiploku grauzdiņiem un Užavas alu, kā jau īstiem večiem pienākas. pinām tualetes papīra vainadziņus, metām kokā (pēc cik reizēm uzmet, pēc tik gadiem precēsies. :D - tā kā puišiem nevajadzētu laiku tērēt, jo man ir japrecas pēc diviem.) un pusnaktī gājām uz jūru peldēties pa pliko (lai nākamajā gadā lielāka piekrišana :D).
nākamo īsto Jānīšu dienu pavadījām dzerot lētu šampanieti, skatoties televizoru un lasot sliktu dzeju. tad uzradās Emīla senā paziņa Gerrrda, kurai, acīmredzot, Jānīšos nebija, ko darīt, un tāpēc bija jāuzplijās, kādam, kuram tas nemaz nebija vajadzīgs. utt, etc.
visā visumā bija jauki - saķēru mazu klepu, beidzot, pēc ilgiem nabadzības laikiem, dzēru garšīgu alu un izsmējos līdz nemaņai.

es te tā parakājos un atradu šo.
kaut arī raksta sākumā autors piebildis: 'Tomēr ne vienmēr cilvēks atradis, ko meklējis, dabū to, ko no meklētā gaidījis. Šoreiz dabūju pat vairāk, jau no pirmajiem dažiem desmitiem lpp.', tā vien liekas, ka autors nevis lasījis un baudījis grāmatā rakstīto, bet katram teikumam vai izteikumam gluži vienkārši centies atrast kādu atspēkojošu un racionālu argumentu. smieklīgi.