jo tuvāk nāk skola, jo vairāk es uztraucos par saviem parādiem. pats bezjēdzīgākais ir tas, ka es tikai sēžu un uztraucos, bet tā labā neko nedaru. tas ir tik nožēlojami.

varbūt kādam kaut kad uz vakara pusi ir vēlme ar mani izdzert kādu pudeli alus?
ja vēlme rodas, tad gaidu zvanu. :)