es jūtos vienkārši izdrāzta.

kājas tā sāp, ka uz kojām nācu ar ātrumu, aptuveni, 0,5 km/h. nu tā mīlīgi, kā veca večiņa.

vēl man nenormāli nāk miegs, bet bail iet gulēt. tad es nogulēšu visu dienu.

starp citu, man jau kādu nedēļu sāp galva. bet nu ne jau tā parasti, tad jau par to nebūtu vērts runāt. kkur pakausī iekšpusē. un vēl vairāk tad, ka žāvājos. nezinu, vai man ir slimas smadzenes or smth, kaut kā jocīgi. is it just me vai tas tiešām nav normāli?

 

noskatieties šo.

kā rodas bērni.

viss tā kā būtu ļoti jauki, ja tas nebūtu uzņemts tik pretīgi. un tā balss! interesanti, kas īsti ir mērķauditorija, jo man šķiet, ka kaut ko tādu mazam bērnam nevajadzētu rādīt.

man ir trauma.

ja kādam mani šovakar kaut kur vajag, tad zvanīt, lūdzu, stundu iepriekš. nekādi paskaidrojumi nebūtu vajadzīgi. pat tie, kas mani lāgā nepazīst, zin', ka es kā rūdīta bučaulīga caca nespēju ātri sataisīties.
tagad došos savu segu maigajos skāvienos un cerēšu, ka pamodīšos pirms desmitiem vakarā.

re, ko es atradu!

( space:garage )