aizgāju pavadīt vienkaajgalja'u. atpakaļ nākot, sākās tāda pamatīga krusa ar gandrīz centimetru diametrā bumbiņām. lai arī manas ausis un galvu pamatīgi sakapāja, pēkšņi kļuvu tāda neiedomājami priecīga. nu laimīga, lai cik jocīgi tas arī neliktos. jums vajadzēja redzēt, kā es tāds mazs, laimīgs murmulis lēkāju pa ceļu, dziedāju un plaukstās krāju kursas graudu piramīdas. tā varētu būt biežāk. :)

man nekādi neizdodas sevi piespiest kaut ko darīt. salikusi sev priekšā ZPD materiālus, jau grasos lasīt un konspektēt, taču kāds nezināms un par mani acīmredzami spēcīgāks spēks liek sākt darboties manām atmiņām. un tā es sēžu pie grāmatām, bet acu priekšā slīd ainiņas - Annijas piedzīvojumi Garciemā, Annija Fonofestā skraida basām kājām, Annija plika peldās upītē Zaļumballē, Annija pie jūras utt. un tā nu es mierīgi gremdējos atmiņās un domāju par nākamvasaras gaidāmajiem piedzīvojumiem, kaut man būtu cītīgi jāanalizē J. Einfelds. jei bogu, tas nekam neder! man ir iesākts tieši Nekas!
lūdzu, lūdzu, Ūsiņ, Pērkon un visi pārējie, palīdziet manām noželojamajām koncentrācijas spējām sevi savest kārtibā!