hā, hā. es jau otro pirmdienu esmu aizbraukusi uz skolu un uzreiz braucu mājās. nu nav jau tā, ka es tam ticētu, bet jādomā, kurš mani ienīst un IR UZLICIS MAN KKĀDU LĀSTU, jo tas nav normāli!
man no ilgās gulēšanas mazliet ir sajukušas dienas, bet esmu visnotaļ pārliecināta, ka tas bija vakar. liktenīgais 'kaut kas', kā dēļ man ir uzbrucis tāds vēdervīruss. viss jau būtu ļoti jauki, ja man nebūtu iekrājušies tik daudz parādu slimošanas dēļ un ja visu pagājušo nakti es nebūtu nosēdējusi pie poda. es nevaru pakustēties visu dienu, man lauž kaulus un liekas, ka tūlīt man nāksies atbrīvoties no visiem iekšējiem orgāniem. un, idritvai kociņ, puļķīt un žagariņ, bet man tā dikti rīt gribējās apmdeklēt to Akuratera muzeju. un divdesmit devītajā, cik atceros, arī ir kkāds literārais vakars ar Jāņa Ērgļa (irādās, ka viņu tomēr sauc Ronalds Briedis :D) piedalīšanos. ja mana nožēlojamā atmiņa mani neviļ, viņš būs paņēmis līdzi arī kādu jauno rakstnieku. un tā kā es, iespējams, noslimošu visu šo nedēļu, jo arī angīna nav kārtīgi izārstēta, Simsone droši vien izdomās, ka man jāatņem Zentuča teksts, jo skolā būšu tikai vienu dienu pirms Zentas Mauriņas pasākuma. es gribu runāt, jopcik!
pizģec, kāpēc ar mani tā vienmēr notiek? es taču neesmu tik slikta! un gribu izveseļoties. es taču māsai atdevu to viņas lūpu spīdumu ar mandeļu smaržu, ko viņai biju nospērusi, mana karma ir tīra!

upd: tikko uzzināju, ka mani izmeta no tā Zentas Mauriņas pasākuma. mjā, ko gan es citu gribēju...