tātad Vilhelms Tells ir laimīgi piebeigts, bet par to runāšanu vēl izvien pamatīgi šaubos. un šoreiz es vainu uz savu blondo galvu novelt nevarēšu.
jocīgi, ka es šeit vēl esmu, ņemot vērā to, ka neesmu nekāda lielā gudriniece. un cilvēkiem, kas bijuši gudrāki par mani, palūgts aiziet. 'šai pasaulē', kā teiktu Simsone, viss tik tiešām atkarīgs no vienas vienīgas veiksmes un gadījuma.
visu nedēļu es ilgojos aizbraukt uz jūru, taču to nevaru, jo ir jāmācās, negribu zināt, kas mani gaida tālākajā mācību gadā, ja jau gada sākumā jūtos kā sazin kādā ellē. sajūta ir briesmīga, kad nav iespējas pabūt vienam un atpūsties no visiem kaitinošajiem cilvēkiem, stresa un mācībām. man sāk likties,ka manā klātbutnē cilvēki gluži vienkārši kļūst par enerģētiskajiem vampīriem, jo visi mani nogurdina. jebšu es pati sevi nogurdinu, kas arī nav izslēgts.