jā.
and i'm back in the game.

ka nu tagad labs notiksies, a?

grāfs de la Trompete "Purkšķināšanas māksla jeb kaunīgā artilērista rokasgrāmata" (lietošanai personām ar vēdera aizcietējumiem)
fragmentāri

"Purkšķa vispārējā definīcija (saīsinātā versija - blogautora piez.)
Purkšķis veidojas no gaisa maisījuma, kas reizēm no organisma izlaūžas ar troksni, bet reizēm paklusām un nemanāmi. Tātad parasti purkšķis ir vējš vai gāze vēdera lejasdaļā, un, kā domā mediķi, tas rodas no atdzisušu gļotu uzkrāšanās; vājš siltums tās atlaidina, atmiekšķē, bet pilnīgi neizšķīdina. Pēc zemnieku un vienkāršo ļaužu domām, purkšķis rodas, ja uzturā lieto dažas vielas vai pārtiku, kas uzpūš vēderu. Vēl to var definēt kā saspiestu gaisu, kas, meklēdams izeju, skrien pa ķermeņa lejasdaļu un galu galā steidzīgi izlaužas, kas atradis izeju, ko parasti nesauc vārdā. Bet mēs šeit neko neslēpjam, tas 'kaut kas', par ko mēs runājam, izpaužas caur tūpli gan ar blīkšķi, gan bez tā: brīžiem daba to izdzen bez piepūles , brīžiem jāņem talkā māksla, kas ar šīs pašas dabas palīdzību padara purkšķa radības vieglākas, sagādājot apmierinājumu, bieži vien pat baudu."

"Purkšķu iedalījums.
Problēma.
Dabiski rodas jautājums. Kā gan iespējams, tā sakot, pareizi iedalīt purkšķus? Tā var runāt tikai neticīgais. (!)
"(kāda izcila ķīmiķa risinājums)
Iebāziet savu degunu tūplī; deguna sieniņa arī tūpli sadala vienādās daļās, jūsu nāsis veidos svaru kausus, par kuriem kalpos jūsu deguns. Ja, mērot purkšķi, kas nāk ārā, jūs sajutīsiet smagumu, tā būs zīme, ka purkšķis jāvērtē pēc svara; ja purkšķis ciets, tas jāmēra olektīs vai pēdās; ja šķidrs, tad pintēs; ja grumbuļains, tad buaso mērvienībās, bet, ja jūs to uzskatāt par pārāk mazu, lai veiktu eksperimentus, tad dariet tā kā muižkungs no Verjē: pūtiet uz šo veidojumu, cik jums tīk, es gribu teikt, tik ilgi, līdz tas būs sasniedzis pieņemamu apjomu."

PETARDES - skanīgākie purkšķi, tātad petarde ir skaļš blīkšķis, ko rada sauso gāzu palaišana. Tā ir vai nu liela, vai maza, atkarībā no tās cēloņu vai citu apstākļu dažādības.
LIELĀ PETARDE - ir pilnskanis jeb skanenis. Lielais petardes purkšķis jeb viengabalainais pilnskanīgais purkšķis izpaužas ar lielu troksni ne tikai tādēļ, ka to rada plašs un liels kalibrs, kā tas mēdz būt zemniekiem, bet vēl jāņem vērā arī to vēju daudzums, ko izraisa ievērojamā gāzes radošo produktu kvantitāte vai arī kuņģa un zarnu dabiskā siltuma vienmērīgums. Šo neatkārtojamo purkšķi-fēniksu var salīdzināt ar lielgabala vai milzu pūšļa sprādzienu vai varenu ērģeļu dvesmu, vai ko citu.
MAZĀ PETARDE - galvenokārt tiek saukta par pusskaneni. Izlaužas ar mazāku blīkšķi nekā lielais, iemesls tam var būt pārāk šaurā atvere vai pārmērīgi šaurais izvadkanāls 'kā jaunkundzēm', gan arī zarnās ieslēgto vēju niecīgais daudzums. Šos purkšķus iedala dzidrajos, vidējos un aspirētajos.
DZIDRAIS PURKŠĶIS - Vienīgi tas, kurš gauži slikti pazīst purkšķi, spēj to uzskatīt par noziedzīgu un atbildīgu par tik daudzām rupjībām un pat noziegumiem. Īstajam purkšķim jeb dzidrajam purkšķim nav nekādas smakas vai arī tā ir tik niecīga, ka purkšķim nav pietiekami daudz spēka šķērsot telpu, kas atrodas starp izejas punktu un klātesošo deguniem. Latīņu vārds 'crepitus', kas apzīmē purkšķi, nozīmē vienīgi troksni bez smakas. Šis purkšķis ir pusskanīgs jeb mazs, tas sastāv no ļoti sausas un smalkas matērijas, kas, maigi virzīdamās pa ļoti šauru izvadkanālu, tik tikko varētu aizpūst salmiņu. Prasati to sauc par jaunkundžu purkšķi, tas nesatrauc jūtīgus degunus un nav tik piedauzīgs kā bezde vai masona purkšķis.
ASPIRĒTAIS PURKŠĶIS - mazs pusbalsīgais purkšķis, veidots no mitras un tumšas matērijas. Lai rastos kaut abstrakts vispārējs priekšstats par to, vislabāk es šo purkšķi salīdzinu ar zoss purkšķi, un nav svarīgi, vai to palaidis plats vai šaurs kalbirs, jo tas ir ļoti vārgulīgs kā nelaikā dzimis auglis. Tāds parasti ir maiznieku purkšķis.
VIDĒJAIS PURKŠĶIS - it kā atrodas tieši vidū starp dzirdo un aspirēto purkšķi, njo to veidojošā vienveidīgā matērija gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā ir visai viduvēja, un, kaut arī barība ir labi sagremota, purkšķis bez mazākās piepūles izlaužas ārā pats, jo atvere nav ne pārāk cieša, ne pārāk atvērta. Tādi purkšķi mēdz būt celibātā nīkstošajiem un birģermeistaru sievām.
MASONU PURKŠĶIS (biezais purkšķis) - pārstāv visķēmīgāko ainu. Vairākas reizes mēģinot izlauzties, ceļā sadūries ar dažādiem kavēkļiem, griežas atpakaļ, bieži vien noskrien to pašu ceļa gabalu, sakarst un dažādās vietās uzsūc taukainas vielas, ko pa ceļam parāvis sev līdzi; tādējādi, pats sava smaguma nomākts, tas atrod patvērumu ķermeņa lejasdaļā, un, tā kā to apņem plūstoša matērija, kas pati gaida kaut mazāko kustību, lai vaētu izlauzties, tad beidzot purkšķis izkļūst ārā, bez lieka trokšņa aiznesot sev līdzi visu ieguvumu.
BEZDE (mēmais jeb sievišķīgais purkšķis) - savā ceļā tika traucēta un aizturēta, veicot to pašu ceļojumu, ko masona purkšķis: arī tā uzkarsējas, deļā apkrāvusies ar taukainām daļiņām, priecīgi izkļūst ārā pa lejas teritorijām, un vienīgā atšķirība ir tā, ka, sastopot sausus un izkaltušus apgabalus, tā neuzsūc jaunus labumus, bet, noslogota vienīgi ar to, ko sastapusi ceļā, atrod izeju bez jebkāda trokšņa un izlaužas ārā ar visnejaukāko smaku."

________
godīgi sakot, arī man ir šis tas piebilstams sakarā ar purkšķu iedalījumu. pilnīgi cits, jauns iedalījums. bez šaubām, katrs purkšķis nav pētīts visās detaļās un arī apraksts pagaidām ir ļoti skops un aptuvens, pareizāk sakot gandrīz nekāds, taču uzdrošināšos tomēr to šeit publicēt.
MANDARĪNS - iedalās irbītēs un Pjēros.
IRBĪTE - visbiežāk, tikko tikusi ārā, ātri skrien prom. visvēlamākā sabiedriskās vietās, ja gadās nesmukumiņš, jo tā novērsīs aizdomas no tevis, aizskrienot pie kāda cita. bet uzmanies - pārāk ilgi neturi sevī, tu vari nemanot to pieradināt un tad tā neatstāsies. atceries taču Sent-Ekziperī "Mazo Princi"? vienpusīgi vērsts gadījums ar lapsu.
PJĒRS - resns, smirdīgs franču pavārs, šajā gadījumā jābēg ir tev. viņam ir fetišs - skatīties kā viņa saimnieks elpo savu izvadproduktu.
ŠĪ-CAU - Pjēra resnais draugs, ķīniešu nindzja. paglābties no viņa var tikai iepriekš sagatavotā slēpnī (kliedziens 'mājiņā, mājiņā! šoreiz nelīdzēs). ja nu gadījumā viņš tevi ir panācis un jau paspējis tev uzlekt virsū, mēģini viņu apmānīt, par vaininieku uzrādot kādu citu.
CUNAMI - ja gadās kas tāds, nav vēlams palikt uz vietas. pēc 3 sekunžu uzturēšanās notikuma vietā, iestājas šoka stāvoklis. izpausmes - ieraušanās stūrī un vēnu griešanas meģinājums ar sakaltušu rupjmaizi.
DIEVA DUSMAS - Kārļa (Santas) specialitāte. PILNĪGS KOŅEC. vari sākt sevi uzskatīt par veiksminieku un pirkt loterijas biļeti, ja neesi tur bijis klāt.