piektdien veiksmīgi dabūju naudu un tomēr aizbraucu uz pasākumu Saldū. koncerts bija visnotaļ spēcīgs. niecīgā telpā bija saspiedušies daudz cilvēku, kādēļ mūžībā aizgāja divi no maniem aliem. pēc koncerta devāmies uz afterpārtiju pie Mārtiņa, taču kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ nonācām dzīvoklī pie jocīgiem cilvēkiem, kuri sēdēja, garlaikojās un klausījās Linkin Park. mums sāka asiņot ausis, tādēļ atrunājām Elvi no uzmākšanās mazām meitenēm un gājām uz ballīti, kurā mums varētu negribēties izlēkt pa logu. pie Mārtiņa bija daudz foršāk, Andris mani smagi piedzirdīja no sava šnabja. naktī ir diezgan daudz mazu blackoutiņu un, iespējams, tieši tajos ieguvu savu milzīgo zilumu uz kājas un pēdas. atceros, ka nenormāli strīdējos ar kaut kādu džeku, vēl atceros, ka Māra brālis man pālī piecirta. rīta agrumā kādam labpatika uzgrūsties manai roltona bļodiņai, kas, savukārt, uzlija man uz kājām. tā nu es kādu laiku skraidīju apkārt pusplika ar zobupastu uz kājām un, šoka un pārspīlēto dzēruma emociju dēļ, raudāju kā mazs bērns. tad jau kā vienmēr man vajadzēja kādam uzplīties ar savu pāri plūstošo sirdi - tagad kauns rādīties acīs vēl vienam cilvēkam. nākamajā dienā no meitenēm palikām tikai es un Kate, Santa un Anna ļoti mistiski pazuda, es to pat nepamanīju (vai arī vienkārši neatceros). autobuss bija nokavēts un tā nu mēs dzīvojām tur vēl vienu dienu, daži gāja peldēt uz kaut kādu tālu peldvietu - normāls cilvēks tik lielu gabalu negriētu iet, lai tikai piecas minūtes nopeldētos, bet tādi nu viņi ir. mēs daži palikām un neko nedarīām. pagulēt es nevarēja ne tad pa dienu, ne arī pēc tam naktī, jo Elvim & Co visu laiku vajadzēja mani modināt. Kate atkal bija galīgā pālī un Elvis mazliet tracināja, visu laiku runājot par to, ko viņam vajag seksu. klausījāmies minimal deep tehno un drum'n'bass - forša sajūta. mjā, lōģiski arī neturēju solījumu sev par kafijas nelietošanu, mans gribasspēks ir zudis.
labi, man apnika rakstīt, vēlāk jāiet laukā svinēt Jura dzimšanas dienu. blā.