pie Kates sabrauc ciemiņi. es nezinu vairs, vai tā ir ballīte vai nē. un es pat nezinu vairs, vai es gribu iet ārā no mājas. vakar pie Kates skatījāmies mīlīgo Edward Scissorhands, priecājos par zvaigžņu lietu un aizmigu ap trijiem. tagad sēžu jau ceturto stundu, skatos Seksu un lielpilsētu un griežu bildītes savai sienai, taču, tikko kā iedomājos par došanos laukā, mazs aizkaitinājums izsprūk. tas ir tik muļķīgi, jo man šķiet, ka visa šī padarīšana ir tikai viena cilvēka un nevēlēšanās viņu satikt dēļ. tieši tādēļ, par spīti šai sajūtai, man vajadzētu iet, bet tas manu aizkaitinājumu vēl palielina. man riebjas cīnīties pret sevi un censties sev un citiem kaut ko pierādīt.