es tikai lasu - vakar ballīte, šodien ballīte, rīt ballīte. man nekādas ballītes - tikai neģēlīgas kakla sāpes un neziņa par kārtējo problēmu risināšanu. vasarai taču vajadzētu būt bezproblēmu laika periodam, taču man, šķiet, nācies nogalināt savas nervu šūnas gandrīz tikpat lielā mērā kā ne-vasaras mēnešos. un mis_nezinu - tā ūdeņraža pārskābe nelīdz pietiekoši ātri. es ienīstu šāda veida
ilgstošas sāpes, no kurām nevar atbrīvoties, piemēram, iedzerot zāles, jo man
vienmēr sanāk dusmas par to, ka es neko nevaru izdarīt, lai vairs nesāpētu.
un tad es sēžu savā nodabā, dusmojos uz visiem un izgāžu savu žulti uz mājās
mierīgi eksistējošiem priekšmetiem. vasarā saķert angīnu ir vienkārši
viereizīgi, bet labi, ka es vismaz nelaižu garām jauku laiku.  es nekad
nedomāju par nākotni, man tomēr vajag pusnakti sēdēt vannā, esot laukā, vai
dzert alu, kaut arī jūtamas ievērojamas kaklasāpes, ar domu, ka gan jau būs
labi.
mhm, bet tagad es uzlikšu mūziku un iešu taisīt sautējumu a la mī. kaut kas labs
taču jāsniedz pasaulei pa laikam.