kāpēc būšana mājās vienmēr izvēršas šāda? es vairs nejūtos kā mājās, man tas viss ir līdz kaklam. es tā vairs nevaru turpināt. un es negribu Jauno gadu iesākt tā, kā katru reizi, kad esmu šeit. un tiešām - bez manis šeit cilvēki sadzīvo labāk. varbūt es patiešām esmu tā ļaunuma sakne. un tas nav tādēļ, ka es sevi te žēlotu or smth. es vienkārši cenšos saprast, kapēc vienmēr ir tā, kā ir. katru reizi, braucot šurp, no autobusa izkāpju cerību un prieka pārņemta. katru reizi, braucot uz Rīgu, es autobusā iekāpju atvieglota. man patiešām gribētos zināt, kā beidzot tas viss varētu beigties normāli. un kā man izdosies to nokārtot.