bļeģ, es zināju, ka būs sūdi. rīt mani rūnīs. un es zinu, ka salūzīšu. es nevaru izturēt, ka mani apvaino. un es tai stulbajai Simsonei gribētu pajautāt, nafig mani viņai tik ļoti patīk raustīt, it sevišķi tad, kad es neesmu tā lielākā problēma šajā skolā. un tas ZPD vispār man zajebal jau, darba vadītāja izliekas, ka manis nav, neatbild uz maniem e-pastiem un par to man rīt būs jāatskaitās, kādēļ es neko nedaru. ja jau viņa kā sākotnējā mana darba vadītāja gribēja no manis atkratīties, kāpēc viņai vēl aizvien man jābojā dzīve, ja gan man, gan viņai vieglāk būtu, ja viņa nejauktos. un tas, ka viņa ir mana klases audzinātāja un tāpēc uztraucas par mani, ir bulšits. vņai vienkārši sagādā baudu izvēlēties kādu, kuram regulāri krāmēt virsū un nolikt klases priekšā, kad manis nemaz nav klāt. es tai šmarai parādīšu, ka skolu pabeigšu. un labi. ierij, bļin.