esmu pārgurusi. mākslas vēstures recenziju deficīta dēļ devāmies apmeklēt kādu izstādi, taču izrādījās, ka skolotājas norādīto izstāžu vietās, durvis pirmdienā vaļā never. interesanti, kā man izdosies kādu no izstādēm apmeklēt, ja tikai pirmdienā ir iespējams uz kādu paspēt. pēc tam meklējām ziemas zābakus, bet, par spīti tam, ka ziema jau vairākkārt klauvējusi pie durvīm, apavu veikalos katrā ir labi ja kādi divi, trīs pāri, kurus augstsirdīgi varētu dēvēt par ziemas zābakiem. izstaigāju visu GC un krītu no kājām. bet tagad vismaz pie manis ir Agrīt's, dzeram karstvīnu, runājām par svarīgām un nesvarīgām, nopietnām un nenopietnām lietām. taču visvairāk sarunās figurē notikums, kurš izmainījis vairāk ļaužu domāšanu un uztveri, nekā jūs varat iedomāties. lai cik savādi tas arī nebūtu, arī kaut kas tik traģisks spēj atstāt aiz sevis ko pozitīvu.
P.S. jāieskatās spogulī - varbūt Kortnijas Lovas vietā ieraudzīšu sev pie deguna lāsteku.