sāku just sekas. pēdējā laikā lielākā daļa manas naudas tika izdota par cigaretēm un alu, pārtiekot no salātiem un roltoniem, tagad šī bezrūpīgā žūpošana liek man skumdināties par maniem strauji izsīkstošajiem vai jau izsīkušajiem dažādu, manam augošajam organismam vajadzīgo, lietu krājumiem. man vairs nav kafijas un vīraku, tējas krājumi arī tūliņ draud beigties, man vairs nav grāmatu, ko lasīt, un mūzika manā pleijerī jau ir noriebusies, klausoties to divpadsmit stundas dienā apmēram pusgadu. ir palikušas tikai četras sveces, kā arī vajadzētu iegādāties jaunas krūzītes, jo man ir palikušas divas no sešām, kuras saplēsa vai nu kaķis vai es, un tā vajag, jo nevienam nekad nav no kā dzert tēju, kad pie manis atnāk (un tas patiesībā nemaz nav reti, izrādās), tāpat arī ir nomirušas šķiltavas un skatāmas filmas vairs mūsdienās neeksistē, un mistkastmaisi arī beigušies. nepietiek ar to, ka es jau tā dzīvoju aukstā čuhņā ar urlu kaimiņiem, kuri man piecērt un vienmēr taisa ēst kaut ko smirdīgu, un tualeti, kurā nav gaismas, tagad es arī lēnām pārvēršos par bomzi. roltonu diēta, bļe.