šo ierakstu nebiju pirmīt pamanījusi, līdz šodien Piemīlīgā ar Tomķi nesāka prasīt vai tas nav par mani.. nolēmu, ka jāatrod un jāpaskatās, kas tieši..un jā... jauki, ka tev žēl, bet es sapratu, ka lai gan man arī ir žēl, tas tomēr ir jauki un pat interesanti.. šis k-kas un tajā pašā laikā nekas uztur milzīgu intrigu... Jāatzīst, ka no tā visa pamazām nogurstu, un tās sāpes, kas brīžiem uznāk, ir neizturamas, taču ir tā vērts... Tas ir labāk, kā mūžīgā noskatīšanās no malas, kad vienīgais, kas vieno ir Čau-čau! :)