5/24/08 09:27 pm - spontāns vārdu virkējums, varbūt pat kaut kasNever minded mind, a part of it, pretend being a mosquito. Put a false elctricity capacity in your daily routine and suburban areas will explode their pretending madness. Live for remaining shots although your mother drives smiling roses across dressing shelf. Hang out with baloons wherever and whenever they sing out colours from the front of their everywhere. Camille..i still havent got Defiances’ song. Undress cool prestige more than it may consider to be flying bee in the movie about planing gardening dishes being watered near domestic animals sitting very politely and having stress. Lullaby strings my arms more gently than McDonald would imagine trembeling his misterious oven . Deal, deal, steal, steal gripping tragedies of never met history lecturer, well.. nell pick up your gel and tell more about Stell’Explosions in the sky - Your Hand in Mine, dziesma, skanēja, raudāju pilnā balsī, kad pēdējo reizi, kaut kad atpakaļ. atcerējos - bija vēl viena cita, vēlāk, tā uzzimēja zilu krustu, kas tagad karājas pie manas gultas. brālim jāiet gulēt pacēlu šodien galvu, virs manis koks ar zaļām lapām, gandrīz smejoties pasmaidīju, jābūt īpašam dveseles stāvoklim, lai tik ļoti par koku priecātos, kāds iepūš tos prieka puteklīšus, nezinu, bet paldies. šodienas smaids ir līdz ideālam līmenim. varbūt tagad vairs nē, bet bija. |
taada taa dziive
Recent Entries
5/20/08 10:24 pmnav dziļuma dzīvei, varbūt tas dziļums saistīts sava ziņā ar aklumu, bet tādu pozitīvu. šī brīža aklums vairāk saucas "man nav laika, neko nevaru darīt", kā tur Līva teica - domā vienu, dari citu?tāda muļļāšanās es teiktu. + stundu garas intervijas transkripcijas uzdrukāšana aizņem mežonīgi daudz laika (jau kuro dienu to daru)! + vēlos gaišos toņus. + pūpēdi :) |
5/11/08 02:13 am - and when you cry, don't always think it's because of sadnessļoti skaista sajūta rodas tad, kad apzinos, ka esmu/tieku mīlēta."so I can see them smile, so I can see them shine when they shine when you smile like only you smile so just let me take a last look into your eyes so I can see them smile, so I can see them shine when they shine when you smile like only you smile" - :) tā ir tā dziesma - :) jā, tā ir tā dziesma. un tās ir tavas acis |
5/3/08 10:12 am"Divas lietas pilda dvēseli ar arvien jaunu un pieaugošu apbrīnu un godbijību, jo biežāk un ilgstošāk domas pie tām kavējas: zvaigžņotā debess pār mani un morālais likums manī."I. Kants |
4/19/08 12:18 am- Neļī, kā tev vispār iet?- Man vienmēr iet slikti. Šādu jautājumu man uzdeva 7dien un es joprojām atbildētu tāpat (ja neskaita kursa darba nodošanu). šodien ģimenes lūgšanas laikā aizvēru acis, lai noturētu tur asaras, bet tās izmirka cauri skropstām, tecēja pa vaigiem un krita lejā. kāpēc.. es nezinu, zinu un nezinu. Un es gandrīz vairs nemāku paļauties. rakstot kursa darbu, kad nāca nevēlēšanās, nespēks, izmisums arī, kas pilnīgi sabrucina un tu vairs nezini, ko iesākt ar savu "graustu", pēkšņi iedomājies, ka vari lūgt pilnīgu paļāvību Dievam un tad, kad tā paļāvības sajūta parādās, tad daudz kam ir absolūti citas krāsas. tā paļāvības sajūta - tāpat kā tētis lidina savu bērnu kā lidmašīnīti un viņš smejas, jo viņam patīk lidot un viņš zina, ka nokrišana nedraud, jo tētim ir daudz spēka, vai arī viņš pat par to nemaz nedomā. bet es visu laiku krītu. |
4/8/08 08:50 am - 89 sitieni minūtēAAAAA!!!vēlētos ienirt no piektā stāva cauri mājas visu stāvu grīdām. Nē, viss nav kārtībā! Manī iekšā nav kārtībā! rokās kruze ar tēju, ļoti jāsaņemas, lai to neaizmestu pret sienu, logu, skapi vai spoguli. Tu izjauc manu līdzsvaru! |
4/4/08 09:17 pm - tā es tikko izdomājui can count on many ones but on myself |
4/3/08 11:49 pmTikko draugiem.lv izlasīju ( šo )Tas tā kā būtu jāsaprot kā uzmundrinājums no augstākajiem spēkiem? |
4/3/08 11:31 pmJa es spētu izrakstīt savu iekšējo stāvokli tgd.Esmu lielā, lielā pūli pazaudējusi savus tuvos, šajā vietā nav zonas, ir liels troksnis, es jau stundu searčoju apkārt,lai atrastu viņus, bet nevaru. Cik liela iespējamība ka es to spēšu? Nejaušība? Mana kursa darba uzrakstīšana/neuzrkstīšana būtu tā kā atkarīga no nejaušības? Kad laika ierobežojums palielinās (laiks samazinās), pārņem tāda klaustrofobiska sajūta, kad pazūd prāta spējas spriest, domāt. |
3/26/08 09:31 amBloody bomb, c'mon exlode!!!!mood: mēģinot nepalaist visu pa pieskari |
3/19/08 02:59 pm - kāpēc mēs dzīvojam?kad diena iet uz priekšu, bet sajūta par notiekošo ir - nav. |
3/8/08 05:45 pm - no sirdsStep Up 2, kā vienmēr iedvesmojoši, ķermenis tomēr ir veidots kkā tā, ka ir vēlme kustēties.viens no maniem sapņiem ir uzhoriogrāfēt kādu deju pie Jairus vai pie kāda smagāka gabala. un šodien kolosāli spilgta saule, tā ka skaidri var redzēt pretīmstāvošā cilvēka acu krāsas. tāpat kā puncis kurkst, kad grib ēst, ķermenis lūdz pēc dejošanas. |
3/7/08 07:51 pm - SentimetsSentiments. šo vārdu iepriekš neesmu lietojusi, bet liekas tieši tagad tā jūtos, varbūt arī tas nav īstais vārds. Nāk raudiens, tāds bezspēcīgs raudiens par visu. Par sevi, par dzīvi, par ģimeni, par mammu atraitni, par māsu, kas mācās kolosāli sūdīgā skolā un iespējams nenokārtos 12 klases valsts eksāmenus, par sevi, kas nemaz necenšas viņai palīdzēt, par brāli, kas skatās katru vakaru tv muļķikus un skolā dabūn zilu vaigu, par bērniem bez tēva. par to, ka ir daudz nepiepildītu spaņu, ka nedejoju, nespēju atrast īsto vietu, kur mana dvēsele varētu plesties plašumā, nezīmēju, neveidoju, nelasu, nestrādāju kko, kas liktos vērtīgs strādājam, noskatos uz cenuzīmēm un saprotu, ka man pašai nav ne santīma pie dvēseles, un vēl jo vairāk tērēju mammas smagā darbā sapelnītu naudu, kamēr pati izbaudu vismaz 4 brivas dienas nedēļā. Raudāt par dusmām uz cilvēkiem, kas nevēlas radīt skaistumu, bet atdarināt šķietamu skaistumu vai labākajā gadījuma skaistumu, par sevi, kas nevēlas papūlēties, lai radītu, lai ieklausītos, kā skan iekšējie talanti. Raudāt par to, ka vairs nemāku runāt ar Dievu jeb es to vienkārši nedaru. Tāds nu es esmu te dziļā nesaprašanā, ko īsti vēlos, kā saniegt, aiztiekties līdz sapņiem, kam es ticu, kā es ticu. Samulsusi lāsoju un nesaprotu, kur ir pazudis smaids, vissvarīgāk - iekšējais. |
3/6/08 11:10 pm - "Pēdējais elfs""Šī vieta patesi bija īsta paradīze. (cietums)Un arī lietus te nelija, vienīgi pār sievietes seju visu laiku plūda slapjums, taču ar debesu nokrišņiem tam nebija nekā kopīga. - Kāpēc tu lāso? - mazais elfs jautāja sievietei. - Tās sauc par asarām, - atbildēja vīrietis. - kad raudam mēs, cilvēki, mums tek asaras. - Tiešām? Un tas, kas pil no deguna un ko viņa ik pa brīdim noslauka piedurknē? - Arī tas piederas pie raudāšanas. - Mēs, kad bēdīgi, vaimanājam un kunkstam, tad citidzird, cik ļoti esam noskumuši, un dara kaut ko, lai mūsu bēdas mazinātu, - teica mazulis, pat necenzdamies apslēpt pārākuma izteiksmi. - Taču sēdēt zemē, pilināt slapjumu no acīm un deguna ir jocīgi. Acis aizpampst, deguns ir ciet un jāelpo caur muti, it kā cilvēks sev tīšuprāt būtu sagādājis iesnas." elfa lomā ļoti prasās Līva.: ) |
3/1/08 10:59 am - 29. februāris"Ko dara dzimušie 29.februārī - nezinu. Varbūt svin tikai reizi 4 gados, tā saglabājoties četras reizes jaunāki, kā citi laikabiedri. :)" sasmaidījosKas ir vecuma mēraukla? gadi/cipari, laiks, ārējais izskats, iekšējais stāvoklis? |
2/29/08 08:05 pm - nepatīkKaut ko gribas, nezinu ko. |
2/29/08 05:29 pm - The Sun.Pielieta pilna istaba ar rietošas saules stariem, pēc apmākušās dienas, tas ir kaut kas īpaši burvīgs!: ) |
2/29/08 01:09 am - hm.Bowling for Columbinefear, gun, violence |
2/27/08 09:15 pm - otrdienaŠovakar, ejot pa Ludzas ielu, atcerējos/mirklīgi sajutos, cik burvīgi ir staigāt ārā siltā, mierīgā vasaras vakarā, negribas steigties, bet sajust silta gaisa plūsmu pār seju, pār rokām, kājām. ilgāk pastaigāties.: ) |
2/22/08 10:34 pm - maņaVārītiem cīsiņiem ir tāda ļoti specifiska smarža, kas atgādina bērnību, patīk tā smarža.: ) |
Powered by Sviesta Ciba