9/25/08 11:05 pm - Tāpēc es tik bieži aizmirstu un saku, ka man nav laika?;D"Laika apgūšanas liek garam koncentrēties tā pārvarēšanas vierzienā, novērsties no redzamām maldinošām formām un gara acīm tuvināties to neredzamai būtībai, tuvināties mūžibai - stāvoklim, kas laiku noliedz. Mūžībai atšķirībā no laika tuvina nevis notikušā atcerēšanās, bet gan tā aizmiršana. Aizmiršana ļauj atmest laika saturus, saglabājot iegūto laika formu vai laika pieredzi. Aizmirstot mēs neaizmirstam savu aizmiršanu, bet pārtraucam pielīdzināties šai zūdību pasaulei." |
taada taa dziive
Recent Entries
9/20/08 12:09 pm - tuksnesis"bezdraudzīgi unlimited constante"mhm |
9/10/08 08:48 pm - gribu mājāsNAV LAIKA!Lampiņa drīz pārdegs un jauki nebūs. |
9/4/08 08:29 pmielīst stūrī, aizvērt acisgribas raudāt -Amigo - Anneļi. ... -Jums ir tāda aizsmekusi balss, laikam apslimusi.. -Nu jā gadās.. -Jāģērbjas siltāk, tagad jau rudens pienācis. -Paldies. -Paldies. -Visulabu. |
8/28/08 04:16 amI am sorry for not being so adveturous, so possitive, for not making you laugh or smile so much, for making you feel so often that something is not allright, for being mad or upset, making you feel guilty, for not accpeting that you smoke and some more things, past.., for and for, and for.could be a letter given before death. |
8/27/08 06:47 pm - izkratīt sirdiJo vecāka palieku, jo neīpašāka, zaudējot savu pasauli. Gribētos tomēr savādāk nodzīvot pēdējās trīs dienas, četras, nedēļu, mēnesi, divus..Pēdējo dienu "es" vienkārši nesavienojas ar manu agrāko "es". Vajadzētu būt dusmīgai, bet nav spēka un nav jēgas, nozaudētais nav atgriežams, samierināties negribas. Ārējā rūgtuma izpausmes ir nevajadzīgas, tāpēc pasaule paliek tāda pati, iekšējā - sagrauta, sadragāta (tikai un vienīgi man pašai, tikai un vienīgi man pašai un ļoti svarīgi). Un diezgan bieži ļoti nopietnās lietās, kas nemaz neparedz smaidīšanu, man pēkšņi gribas pasmaidīt, it kā nespētu kā pienākas izturēt savu lomu, nespēju reālajā dzīvē valdīt smaidu un ilgi dusmoties. Un par mūžigām saitēm ar otru cilvēku būtu divreiz jāpadomā, ja viņš nevēlas ieklausīties. Beigās tu tik un tā paliec viens, nedaudz negribas būt p.s.neesmu izšķīrusies |
8/25/08 05:37 pm - pus gada izvēleBraukt mācīties uz Tamperi(Somija) vai nebraukt? |
8/8/08 08:45 pm - un dzīvotManas acis veras ciet,jo neredzu vairs, kur iet. Mana tumsa Tavā gaismā ēnu met Tu teici, ka nāksi drīz un paņemsi mani sev līdz Tur, kur gaisma apspīd tumsas seju. Manas skaļās asaras nevienu neizglābs, Kad Tava roka paņems prom. Viņu acis pelēkās no prieka vairs nelēkās Debes švīkstus viņu ausis jau tagad nesadzird. Tu teici, ka nāksi drīz un paņemsi viņu sev līdz Tur, kur kokiem lapas nesavīst nekad Kā no sevis neapjukt un viļņos nepazust Pamosties un saulei spīdēt ļaut Noticēt, ka nāksi drīz Aizvest tur, kur ausīs rīts Bez bailēm sagaidīts Un dzīvot Kā no sevis neapjukt un viļņos nepazust Pamosties un dienu vārdā saukt Noticēt, ka nāksi drīz Aizves tur, kur ausīs rīts Bez bailēm sagaidīt Paņem mani sev līdz, Paņem viņu sev līdz. Anete |
7/31/08 11:12 pm - hohot strashnoj sili!Znakomtjis, mushina! - http://ulady.ru/content/view/629/31/ |
7/27/08 01:07 pmDzīvot nav mans lauciņš |
7/26/08 02:06 pm - candyMore is never enought |
7/25/08 05:47 pmApēdu tikko veselu avokādo, un izrādās tie tomēr ir tīri garšīgi!Istabā, tāpat kā ārā beidzot ir īsta vasara. Un ir lietas, ko ļoti grūti apņemties nedarīt, kad tās kaut vienu reizi ir notikušas. Atkal krīti, atkal celies, apņemies, atkal krīti, celies, apņemies.. ritens, baltā krāsa, puķes, saule |
7/23/08 01:08 pmsaldējums ar svaigi blenderētām avenēm, pussakārtota istaba, otrajā istabā ģitāru apkampis guļošs Gints, ar kuru īpaši neesmu runājusi kopš vakardienas vakara, atvērts lielais logs, saulains ārā, mammas dzimšanas diena, apņemoša mūzikas skaņa tumbās, neizpratne par savām rīcībām, par kaut kādām mistiskām dusmām, uzvārījusies vienaldzība skaistā dienā un pati tāda, kādai negribas būt un ar kādu negribas dzīvot. |
7/23/08 12:04 am - nedaudz sapists vakarsNosaucu savu mammu par idioteni.Tas tā kā būtu morāli pieņemams?! |
7/19/08 04:20 pm - it kā vasaraNu jau it kā ir vasaras vidus. Vēl vasaru mēdz saukt par brīvlaiku, bet es teiktu, ka man tā (laika) trūkst tik pat, cik mācību laikā.Mammai 3dien ir dzimšanas diena, bet joprojām neesmu pieskārusies gleznai, kuru esmu apsolījusi uzzīmēt jau vairākus mēnešus atpakaļ kā dzimšanas dienas dāvanu, dziesma arī vēl gaisā karājas. Nav vispār sajūtas, ka būtu mājās bijusi, kopš atbraucu no Bulgārijas. Mamma ar māsu ir dusmīgas uz mani, jo neesmu viņām pateikusi, ka uz Igauniju brauksim 7dien, nevis 6dien, aizmirst nav atļauts, īsāk esmu izčakarējusi mammas brīvdienas, kas ir tikai 2as dienas nedēļā, šoreiz var teikt viena. Haoss. neko nesaprotu |
7/1/08 10:39 am - ēnaKā draugs var pārvērsties par "ienaidnieku"? Es nesaprotu, es joprojām nevaru pieņemt, ka draugs spēj tik ļoti apvainoties un nesarunaties un pagriezt muguru, pēc tam, kad ir bijusi tik ideāla, tik skaista draudzība kopā. Pagājis gandrīz gads, bet es joprojām atsakos noticēt nejaukajam un jūtos nedaudz kā šoka stāvoklī. Šis ir viens no momentiem, kas man laupījis bērnības ideālismu. Pirms tam nav bijis neviena cilvēka, kuru es zinātu, kas būtu tik ļoti aizvainots uz mani un pēkšņi - tava labākā draudzene. Strupceļš, es nezinu, kā to mainīt, kā paskaidrot, ka dusmām nav pamata. |
6/27/08 05:17 pmZiniet, neromantiskums iestājies. Bailēs no banālā, bailēs no uzmanības.Un ir diezgan fantastiski, ka mūzika spēj ādai likt sarauties tāpat, ja uzspūstu auksts vējš. Ja kāds nespētu sajust zosādu, ko radījis (auksts) vējš, viņam varētu atskaņot attiecīgu mūziku un teikt, ka tas ir kas līdzīgs. Gan ar dzirdi, gan ar ādu. Garžīgs saldējums, zaļa zāle, cilvēki, sarunas, paldies, Līva!: ) |
6/26/08 10:54 pmsirds žņaudzas, par pagātni žņaudzas un nedzaudz raudās.skatos uz sevi bilde un liekas, ka skatos uz kādu citu, uz citu cilvēku. laikam nepazīstu sevi. |
6/23/08 06:23 pmViss liekas pienākuma pēc.Smaids - pienākuma pēc. Ja ir iespējams, tad labprāt to nedaru. Runāt - neatbildēt būtu rupji. "Nopietna." Var jau būt. Tas ko domāju un vēlos (dzīvot), nav tas, ko es daru. Pašai par sevi skumji. Derētu izgulēties. |
5/30/08 12:16 amMan gribas teikt, ka esmu nedaudz par dumu šai dzīvei. Sanāk uzdot visādus jautājumus, bet nesanāk saprast dziļumu (neesmu šo vārdu jau lietojusi iepriekš). Patiesībā man nepatīk, ka tēta nav, tas kaut kā liecina par to, ka tomēr ir lietas, kas iet uz galu, bet tad, kad es biju maza, man nemaz nelikās, ka ir tādas lietas, vēl jo vairāk - vecāki.Dzeru savu saldo vīnu, izprintēta dziļās intervijas analīze, man nepatīk, ka transkripciju esmu izprinējusi ar 1.5 atstarpi, jo tad tiek iztērētas 2 reiz vairāk lapas, jau pirms printēšanas negribēju tā darīt, bet izdarīju. Tev ir gadījies tā, ka tu izdari to, ko patiesībā neesi vēlējies? Tad nāk virsū tāda sajūta, ka neklausu vairs sevi, iekšējo balsi. Šodien domāju, cik jauki bija pirms gada, kad nebija pieredzētas īsti nekādas fiziskās tuvības. Gribas atpakaļ to laiku, to iekšējo mani, jā, ir brīži, kad nevaru samierināties ar tagad, piemēram, šobrīd, nu muļķīgi jau ir. Bet.. gribas atgriezties pie sentimentālisma - tētim bija dzimšanas diena, viņš gribēja, lai braucu uz Valmieru, jo viņš vēlējās, ka visa ģimene ir kopā, uzpūtos, sadusmojos, jo gribēju palikt Rīgā ar Kristīni. Tētis teica, nu ja tik ļoti negribi, tad nebrauc, nebraucu arī, tas gan viņu ļoti aizvainoja. Kā gadījās, kā ne - tieši tā bija tēta pēdējā dzimšanas diena, nākamo man bija iespēja nosvinēt pie tēta kapa. Varbūt tomār ir lietas, ko vienkārši nevar izskaidrot? |
Powered by Sviesta Ciba