(sa)jūtas

"How do people, like, not curse? How is it possible?
There are all these gaps in speech where you just have to put a "fuck".
I'll tell you who the most admirable people in the world are: newscasters.
If it was me, I'd be like, "And the motherfuckers flew the fucking plane into the Twin Towers."
How could you not, if you're a human being? Maybe they're not so admirable.
Maybe they're robot zombies"

iepotēt to pagājušās ceturtdienas nakts sajūtu, tās domas,
lai tik viegli neizslīd no zinu/atceros teritorijas,
ka tas viss ir tikai pārejošs posms, bezgalīgs posms.
Ka nekas nenotiek tāpat vien,
ka bieži vien domas ir tikai domas
un domāt mēdz būt kaitīgi.

"sirds nav galdauts - katram priekšā to neizklāsi."

diena - īsts kašmaršovs un nogurums visās porās.

naksnīgas sarunas par eksistenciālām problēmām un jautājumiem.
miega bads.
sāpoša galva.
atbildes.
miers un smaids.
piektdienas rīts ar maniakālās, pilnmēness pārdvestiem cilvēkiem pilnās ceturtdienas atmiņu sajūtu.

nu, nesanāk, nesanāk..
radās vien' tik burvīga, avantūristiska ideja.
čuķ' ne nenospiedu "pirkt" podziņu.. bet biļetes Berlīnē jau izpirktas.
eh, kā gribu redzēt šito sievišķi - dzīvajā strinkšķinām ģitāru un dziedam.

cik jauki, kad viens klusiņām attipina, ieritinās pie kājām, gardi nožāvājas un aizmieg.

..zaķis kaut kā kļuva makten populārs

johaidī ar ārā!
laptopiņā ieviesies vīruss no Skype..

Piektdienas rīts darbā bija nepanesami miegains pēc vētraini pavadītas nakts uzdzīves, prāts darbojās autonomā režīmā un verbālā caureja ar nesaturīgu vervelēšanu bija neizbēgama.

Anyway, tādā man-viss-pie-kājas noskaņā un garastāvoklī iekštīklā sāku lasīt "joku sadaļu", tipa, iz 21.gs. dzīves ar mobilo tālruni - sms tuviniekiem:

* Imant, mums piedzimusi meitinja! Liels tev paldies. Visu labu! Juris.
* Teeti, piezvani uz maajaam. Es nevaru atrast kaamja skaidas.
* Esmu kapos pie vecmaaminjas, shodien vinjas mirshanas piektaa gadadiena. Driiz buushu maajaas. Atvediishu daudz kaa garshiiga. Skuupstu, mamma.
* Uldi, paldies tev un teetim, ka bijaat kapos pie vecmaaminjas. Skuupstu vecmaaminja.
* Andrej, mees nopirkaam smalku uzpurni, atbrauc.
* Nopeerc tualetes papiiru un kaut ko dzeramu.
* Daargais, uz vasarniicu neaizbraucu, taapeec, ka nevareeju sagriezt stuuri.
* Peeteri, vai tu esi dziivs? Mani maac nemierpilnas bazhas.
* Oskar, taa ir mamma. Man tev ir liels luugums - atnem Jaanim gaazmasku, vinsh var ieiet tajaa peldeeties un nosliikt. To man pateica Jaazeps. Piezvani man un izmet to pa celjam.
* Tu, ko, atkal esi novilcis bikses un nedzirdi taalrunja zvanu?
* Es pat apseesties nevaru. Paldies par jaukajiem sveetkiem. Sandra.
* Induli, gaidu tevi pie aizmugures izejas.
* Naaciet ar kaajaam. Brauksim ar mani.
* Kases aparaats ir salauzts. Cheks piikst un nelien. Laura.
* Miiljaa, es eju aaraa, mani neskuupsti, buushu ar sievu.
* Inga, panjem no vecmaaminjas sarkanaas somas BENZINZAAGJA ATSLEEGAS...
* Nopeerc TUALETES PAPIIRU un brauc AATRI maajaas!
* Normund, uzsit man kaut ko. Dace.
* Daargais, pa celjam uz maajaam nopeerc vienu ciisinju, mums shodien cieminji.
* Ar lamaam tevi luudzu, brauc aatraak!

kartupeļi ar gaileņu mērcīti, ņamm-ņammmm! :)

nepaiet ne nedēļa, kad es sevi neapskādētu.
maza melna mušiņa iedomājās kreisās kājas potīti nez kādu ēdmaņu esam.
un tagad minētā potīte draudzējas ar kāpostlapām un tēlo mamutu.

negaiss izjauca visu "grandiozo" vakara plānu, pff.
bet vismaz viens bija priecīgs par vakara pastaigu un uz vaiga atstāja slapju sliedi un ierēja ausī.

ak jā, negaisa laikā triekties uz veikalu pēc saldējuma nav visai prātīga doma, jo sevišķi, ja ir tāda fobija no zibšņiem tumsā.

Šito nedēļiņu vēl ilgi atcerēšos un pa mazam biškucītim ik pa laikam izvilkšu no atmiņu ķešas, lai sasilda kādā aukstākā dienā.

Valmiera - Rīga - Aizpute - Pelči - Kuldīga - Alsunga - un atpakaļ uz mājām.

Augusta saule jūras krastā.
Neizsakāmi jauku, traku, pozitīvi tendētu cilvēku bariņš.
Hospitāļu revivals manās ausīs un prātā.
Nenovēršama sakāve cīņā ar gravitācijas spēkiem, grants ceļa apskāvieni, sāpoša kāja, roka un nobrāztas pārējās ekstremitātes.
Post-šoks, post-post-šoka stāvoklis u.c. blakus efekti.
Zabadaks(!) un Inde Indive(!).

Nogurums visās maliņās, prieciņš iekšā un pirmdiena priekšā.

HELL YEAH!!

Nu ko, tad rīt, aidā, uz Kurzemi :)

Vēl tikai 2 dienas līdz pelnītām brīvdienām.
Nu ko, jāsāk pamazām ķidāt autobusu saraksti un vākt čupiņā līdz ņemamās drēbes un mantiņas.
Cik labi, ka vasara beidzot pienākusi, lai gan mani apdedzinātie stilbi un pārējās ķermeņa daļas vēl joprojām slēpjas no saules.

Sapņi pilnmēness naktī piepildās?

Pankūkas ar plombīra saldējumu garšo dievīgi labi.

Vēl viens burvīgs vakars.
Smējos līdz krampis iemetās vēderā.
Un suši stūmu vaigos, un ķiņķēziņus zīmēju kvantumos (nez' kādi brīnumi beigās uz t-krekliņiem dzīvosies), un plucināju savu aprakto žargonvārdu vārdnīciņas saturu, kas ārā lauzās ne saukts, ne gaidīts.

Apdomājot plānus par nedēļas nogali, tā vien vēlos kaut būtu iespēja klonēties - šļūkāt pa dzimtās pilsēteles bruģi un cept pankūkas, un galvu un pārējās ekstremitātes šūpot pie Stereophonics un co.