(sa)jūtas

piektdienas vakarā cauri Rīgas mīļajiem, neiztrūkstošajiem sastrēgumiem lēnām virzījāmies uz lidostas pusi..
jautrība sākās jau pie rokas bagāžas un visādi citādi līdzi un mugurā esošo drēbju utml. pārbaudē, kad pirmo reizi manā, jāsaka - ne īpaši garajā- avio lidojumu pieredzē, lika novilkt zābakus un staigāt zeķītēs.
enīvei, lidojums bija ārkātīgi pozitīvi noskaņots par spīti snobiskajai stjuartei un viņas pavēlei izslēgt manu iPodiņu, vienīgi ausis nelādzīgi aizkrita un pāris stundas pavadīju kā puskurla aita :)

paātrinot notikumu virzību, ar draudzeni, pie kuras tagad ciemojamies, atkal redzēšanās brīdis ievilkās, jo Berlīnes busu, metro vadītāji sadomāja streikot un mums radās nesaprašanās par satikšanās ielu stūri.

kad beidzot koferi tika atstāti drošā vietā, devāmies iekarot vietējos krodziņos vācu alus meklējumos. bet, ak vai, arī šis nodoms cieta vispārēju sakāvi, jo visapkārt vairumā ir tikai austrumnieku iestādījumi... līdz beidzot nejauši uzdūrāmies grieķu restorāniņam ar izteikti seksuāli erotisku, spalvainu roku īpašnieku :)))
joks!

savukārt, 2.februāris tika pavadīts 12 h maratonā pa veikaliem (bija ok, ņemot vērā senseno teicienu, ka, kas kārtīgi meklē, arī kaut ko atrod (Maccabees albumiņu, piemēram :)).
un tālākā notikumu attīstība gaidāma Berlīnes naktsklubu aizsegā.


PS. atvainojos, ka rakstiņš ir visai skrecelīgs un vietām nesakarīgs, bet nu ja... jēgermeisters dara savu un tāpat nobeigtās kājas cilpojot pa veičiem.

PS.sev. šito vajadzētu rīt pārlasīt!

vairums negadījumu notiek mājās.. un darba vietā.
nabaga sāpošā, zilumainā roka.

sieniņa, aiz kuras slēpjas aizkaitinājuma bubulis, ar katru dienu kļūst arvien plānāka un vienā jaukā brīdī es uzsprāgšu nešķīsti lādēdamies.

drīz būs jādzied "vieglas smiltis" manam uzticamajam ikrīta pavadonim iPod-iņam :((
regulāri skaņas zudumi labajā austiņā nav vairs izturami.
un nav ne jausmas kurš, kur, ko varētu salabot.

visa māja smaržo pēc mandarīniem
un pirmais Ziemassvētku brīnumiņš ir klāt - ārā mikroskopiskām pārsliņām klusi snieg :)

Ja šitāda bija otrdiena, mati ceļas stāvus iedomājoties, kas būs piektdien un 27.-28.datumā.
Kad vairumam latvju bāleliņu pieleks, ka gads ir "tutū" un darba dienas tāpat.
Nervi visapkārt ir uzvilkti līdz pat pēdējai stīdziņai, kam klāt vēl pievienojies klepojošs/sēcošs/šņaukājošs iekšējais bacīlīšu perēklītis un slikta oma (šodien novērots katram otrajam cilvēkam, darbā un ne tikai).

Par Ziemassvētku balli negribas i ne mainīt domas par nebraukšanu, pie kājas Prāta vētra, Cosmos un vēl nez kādi brīnumi.

Mieru un atelpu, lūdzu.
Samīļojumu.

Un Jauno gadu sagaidīt ārpus mājas.
Prom.

skatīt šiten te.. bet nepatīk tas datums, eh.

Zvaigžņu lietus, "Princis un ubaga zēns", ImKas mūzika,
tētis, māmiņa un māsa, naksnīgā Rīga un sīkumiņi, kas aizrāva sirdi un lika tai smaidīt.
Beidzot paradījās Ziemassvētku sajūta, kaut bez sniega, bet gan jau arī tas reiz būs.

ļoti pozitīvs lādējums
un slapja auss no telefona trubas :)

priekšlaicīgā radio ēteru pārpludināšana ar Z-svētku dziesmiņām sāk radīt pamatīgu netīksmi un līdz šī murdziņa beigām jāgaida tieši 22 dienas.

bez austiņām,
kas uz manējām ir dzīvojušās pietiekami ilgi pēdējās 10 stundas,
lai domas aizstātu ar melodiju un liriku mistrojumu,
sākot ar džezu līdz klubņikiem,

ausīs sals kodīs!

nejauši saklausīts pusdienu laikā pie blakus galdiņa:

"Es otrdien biju dusmīgs uz Dievu".

pilnmēness tuvojas, cilvēki maz, pamazām jūk.

kur tik bezjēdzīgi mokoši visu dienu var sāpēt galva..

23:23 - konstatēju, ka šāds veģetējošs stāvoklis nedēļas nogali pārveidojis par kaut ko līdzīgu vienam lielam sapnim, kam nevar izšķirt konkrētu notikumu secību.
ļoti, cerams, ka rīt viss nostāsies vecajos plauktiņos, pašreiz augstākminētais uzdzen drebuļus. eh, jāiet gulēt.

ārā smaržo pēc ziemas.

vienkārši lieliska diena!
lieliska cilvēka dzimšanas diena, puķu kalni un pozitīvs darba stresiņš.
aizmirsu i par pusdienām, i par pasauli aiz bankas durvīm.
eh, un ceturtdienas vakars veicināja smaida paliekošu ietekmi manā sejā, nosalušiem pirkstiem sitot ritmu pa mazo pleijerīti ceļā uz darbu vienā no vismiglainākajiem rītiem, kādus vien spēju atcerēties.
tā migliņa, tajā ietītā baznīca un kūpošā upe :)

un tie cilvēki.
... jā, tie cilvēki!

pēc 22.30 iestājas autopilots.
ar labu nakti.

pāris neveiksmīgas darbības ap vannasistabas lampiņām un pusdzīvoklī vairs nav elektrības, jesss..