(sa)jūtas

Par Budapeštu uz kādu mirkli jāaizmirst.
Izskatās, ka par Skotiju tai skaitā..

Nez kur palikušas citas opcijas?
Galu galā paredzams, ka tā arī palikšu gribot un nedēļu pavadīšu pie Omītes otrā Latvijas malā.

Nedēļas gals jau teju vai klāt, bet atmiņas par iepriekšējo vēl joprojām patīkami uzpeld dienas sapņos starp dokumentu kalniem un datora mirgoņu.
I kājiņas izlocīju, sadauzīju, i vaidziņus apsvilināju, i visu nakti nolīgoju lēkājot pie bumsī-bumsī mūzikas starp pārējiem pokemoniem, teletūbijiem, Šurika varzas, Kalnu ielas samurajiem un un un...

klēpis baltu un krāsainu rožu.
viss kabinets smaržoja un noteikti vēl smaržos nākamās dienas.
sveikuma vārdi dikti iedvesmojoši, izcili trāpīgi un bučas, bučas uz abiem vaigiem.

paveicies ar tiem cilvēkiem strādāt kopā un triekt jokus dienas garumā un vajadzīgā mirklī tvert pēc palīdzīga pleca.

eh. riņķo tas konjaks pa asinsriti vēl joprojām.
ir labi.

Dikti nelādzīga diena.
Kāja pampa un pampst vien tālāk.
Dīkstāve lielāko dienas daļu un kasīšanās ar kolēģiem, kas jau sasniegusi "pats-ej ieskrieties" līmeni.
Karstums sit pa smadzenēm un kondicionieris i' nedomā pavilkt sešu cilvēku ieelpas/izelpas slodzi, maita tāds!

Vismaz mājās tagad ir daiļš skats uz balkona ķieģelīšiem, neapgrūtināta nakts ventilācija un pats galvenais - paklājiņš atguvis savu līdzšinējo dislokāciju.

tik labi atgriezties mājās, kad tevi viens gandrīz no kājām aiz priekiem nost triec.

un tikpat labi ir zvilnēt ezera krastā vējiņam pūšot plikās, slapjās pēdās, "kauties" par pēdējiem gaļas pīrādziņiem un arbūza šķēlēm rīta agrumā, apsauļot degunu un vaigus volejbola turnīra laikā un vienkārši neko nedarīt.

un lietus nelija..ne pilītes..

Jākrāmē soma un jāpiespiež sevi domāt, kādas drēbes un citus atribūtus tajā ņemt rīt līdz. Bet istabā valda haoss un par aizkariem un privātumu uz pāris dienām jāaizmirst.

Eh, un patreiz iestājies neapskaužams dvēseles stāvoklis vienreiz saņemties un skaidri un gaiši paprasīt, vai viņš vienreiz, sasodīts, brauks šurp vai nē.


PS. Komunicēšana ar igauņu bāleliņiem angļu valodā ir mmm!, jo sevišķi, ja telefonsakariem pa vidu ir nemitīga šņākoņa.

meklēju, kur varētu atrast un savā īpašumā iegūt Gredzenu pavēlnieka trešās grāmatas iespiesto versiju latviešu mēlē..

Lietus neatlaidīgi skaļi čabina pie loga.
Un tikai tad saproti, cik ļoti tomēr esi bijis noguris no saules gaismas.

Slava pelēcībai, lietus lāsēm, peļķēm un zibens zibšņiem.


Bet izkratīta sirds atbrīvo vietu miegam un sapņiem.

22.jūnijs

Miega bada izraisīta salauzta sērkociņa sajūta. Pilsētas centra satiksmi paralizējošs gājiens, sāpošas kājas un izlaidums.
Emociju minimālisms un pārāk, pārāk daudz foto aparātu zipšņu un fotogrāfiju.
Ģeniālas lietas nerodas piespiedu kārtā.

Un vispār - divdesmit otrais jūnijs iemantojis neciešamu neērtuma sajūtu.

21.jūnijs
Caurvējš galvā, nobrāzti pirksti un stīva mugura nemazināja prieku smaidīt, stūķēt mutē pus-iz-jukušus suši gabaliņus, vērot pamazām pazūdam rupjmaizes kārtojumu pretējā šķīvī.
Jūtot kā lēnām silda un izšķīst kafijas, putukrējuma un viskija sajaukums, aizgaiņājot labsajūtu nomācošas domas.

Šūpoles. Laternas naksnīgā gaisma. Mazliet neveikli soļi uz ēnu pilnā bruģa. Atmiņu dzīles un sarunas, sarunas, sarunas.
Diez vai gada īsāko dienu var pavadīt labāk.