Pāris dienas atpakaļ sapņoju, ka kaimiņienes Petriks aizmucis un es viņu atradu Deglava un Pērnavas ielas stūra skvēriņā. Sapnī atmiņā uzausa, ka mamma ir kā to būtu saukusi par mauku parku. Karoče es Petriku baroju ar žāvētu vistiņu, kuru mēs grauzām abi divi katrs no savas puses. Un vēl es viņam devu padzerties ūdeni ar piparmētru lapām, kuru viņš visu izdzēra. Tad es satiku kaimiņieni, bet viņa teica, ka Petriks esot mājās un viss ir kārtībā. Un vispār viņa tā kā dzīvoja pie tā skvēra Deglava ielā tajā koka mājā. Un man liekas, ka mēs arī, bet tā kā to māju vairāk pieskatījām, kamēr īstie saimnieki prom. Un tā māja bija krietni remontēts kultūras piemineklis ar neaiztiekamām gleznām, grāmatām kā pie Indras un veciem, pāraugušiem kaktusiem un citiem augiem.