*Pirms gada bija ļoti dīvaina diena. Rīts. izbraucām ap 13:30. Bija lietus un slapjš sniegs. Dīvaina sajūta. Braucām. Pa ceļam izdzēru pusotru 12% Black currant. Drosmei. Rīgā pie Ķīpsalas gandrīz atkal nobijos. Gribēju atkal aizbēgt. Bet vairs nebija iespējams. nedrīkstēju atkal viņam salauzt sirdi. teicu, ka tūliņ būšu. drudžaini izrausos no mikriņa. tur viņš nāca man pretī. zolīds kā vienmēr savā mētelī. cepurītē adītā. nebijām tikušies 11arpus mēnešus. nezināju, ko tagad darīt. apķēros viņam ap kaklu un noskūpstīju. lūpas bija nosalušas. vaigs, kuram viņš pats mani piekļāva pēc tam, arī bija auksts. viņš mazliet trīcēja. es arī, bet no aukstuma. biju izskrējusi vienā jaciņā.
sekoja pāris neveiklu brīžu liepājnieku mikriņā. aptuveni stundu ilga nīkšana un dīvainas sarunas, sajūtas. apskāvieni un skūpsti, kas pēc visiem likumiem nedrīkstētu būt. bet bija. un es pat nespēju aprakstīt, kā īsti es jutos.
...Mīlestība ir tad, kad Tu jūties tā, kā vēl nekad neesi juties...
19.12.2005. 14:45