Musu kāmju mamma savējos vienkārši nebaroja. Pirmās dzemdības. Davilka 2- 3 dienas.
Trusītis no kuņģa problēmām aizgāja.Un meitene viena.

Klau, suņuki pēc šādām nelaimēm nekrīt depresijā?? Kā pārdzīvo partnera vai bēna aiziešanu? es kā profesionālei gribētu jautāt, jo baiļojos ko iesākt ar savu trušu meiteni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

parasti jau panikā nekrīt, īpaši jau tad, ja pati izdomājusi nebarot, tad vienkārši vēl nav sapratusi savu mātišķo misiju. Iespējams, ka pārāk jauna bija.
Jāskatās, ja sāks skumt tad neeēdīs. Bet ja ēd un dzer tad būs labi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

trusene, kurai piecus gadus bija kompanjons un nu vairs nav, it ka fiziski ir kartiba- i ed, i dzer, i mazgajas. bet ir tada tramiga. Es jau shivereju pa zzo veikaliem un mekleju ka lai vinju izklaide.
Bet tavi vardi nomierina, patiesi!Paldies.

p.s. a matishko misiju nakamajas- aiznakamajas dzemdibas saprot??? mainas kas? vai ir ta ka- ja nav tad nav mamma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

parasti mainās. bet ir arī gadījumi, kam nekad tos bērnus negribas auklēt (mums reiz bija suns, kas visus mazos koda nost).
Ja bija jauna kāmenīte, tad visdrīzāk paaugsies un tad jau arī bērnus gribēs auklēt. Un nevar jau zināt kapēc viņa tos bērnus nebaroja, varbūt pati sagurusi, varbūt mazie tādi švaki bij piedzimuši un dzīvnieki jau uzreiz jūt un tos vājos, dzīvotnespējīgos grūž malā.

p.s. jācer trusenītei jaunais draudziņš ar iepatiksies. un prieks, ja kaut kā var nomierināt kādu ar savām zooloģiskajām zinībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne ne, trusenitei es nepirkshu citu trusi. Pati vel neesmu spejiga jaunu pienemt. un vinja nepienems sveshu. kas reiz pieradijas, kad puika no kastracijas bija apvilcies ar slimnicas aromatu- koda vinju nost.

(Reply to this) (Parent)