| |
[15. Dec 2025|14:39] |
Vakar trolejbusā ielec divi narkomāni, katrs paķēruši pa kastei ar kādu skaistumkopšanas aparātu – fēnu, masāžas pistoli vai ko tamlīdzīgu. Viens no viņiem tūdaļ, drudžaini plosīdams, sadīrā iepakojumu, lai novērtētu, kas tur ir iekšā, otrs, skaidrākais, sāk rāties - kam tu tagad to pārdosi, ja kasti esi saplēsis? Pirmais nolamā kasti, biedru un situāciju un atslien pret sienu kājas, atklādams pasaulei zilumainos stilbus.
Un es domāju – nez ko viņi tik veiksmīgi tādi nepieķerti ir apzaguši un par to, cik patīkami tomēr braukt ar velosipēdu. Un treškārt nodomāju – ja es būtu profesionālāka rakstītāja, tad būtu nopētījusi gan to, kas patiesībā ir tai kastē, gan kas viņiem mugurā, gan kā kurš izskatās, gan novērtētu balss tembru utt. Detaļas piešķir tekstam garšu. |
|
|
| |
[14. Dec 2025|10:08] |
Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski. |
|
|
| Plikumi un tikumi |
[12. Dec 2025|14:37] |
Vakar slēdzelējot TV kanālus, uz īsu brīdi uzslēdzu "Kailo pievilcību", tur kādai lezbietei bija piedāvājums izvēlēties no div"ām" partner"ēm", nezinu, vai iepriekš viņai jau bija iespēja novērtēt visu "pievilcību", un varbūt viņa bija "bi", un vārdus arī neatceros, bet pieņemsim, ka šova vadītāja prasa: "Nu tad tu izvēlēsies Elizabeti vai Annu?"
"Elizabete" ar milzu žokli, bez pupiem, toties ar pautiem un peni. Nabaga "Elizabete" palika bešā, lai gan "viņai" taču būtu priekšrocības, "divi vienā".
Kāds būtu nākamais šovu līmenis? Konkurss par to, kurš kuru kvalitatīvāk apmierinās manuāli, orāli, anāli un vagināli?
Vēl skatos un brīnos par sarkano paklāju kailajām kleitām (un vīriešu versiju - treniņtērpu ar peni).
Kāds varētu būt nākamais tērpu līmenis? Priekšā piekārta lupatiņa vai bambusa uzmava, paziņojot, ka tas ir nacionālais kostīms un svinīgās valsts mēroga pieņemšanās taču drīkst ierasties tautastērpā? |
|
|
| |
[9. Dec 2025|10:41] |
|
Ir baigā kaudze ar algebras, ģeometrijas un vispār matemātikas grāmatām (skolotāja krājums, pamatā vidusskolām. Ne pašas jaunākās). Varbūt kādam vajag, pirms vedu prom makulatūrā. |
|
|