| |
[4. Apr 2008|01:40] |
Dievinu to sajūtu, kad miegs mani nomāc tiktāl, ka nespēju nedz domāt, nedz pakustēties un galvā ir TAAADS reibonis un kājas neklausa- tādos gadījumos, kad nākamā diena ir brīvdiena. Tad apzināti sevi novedu līdz šādam stāvoklim un izbaudu, jo zinu- gultiņa tik pāris soļu attālumā un rit gulēšu (pieradumam liela vara un diezvai izdosies ilgak par 9njiem izvilkt, bet nu tomēr!).
MMm, tūliņ kritīšu vai arī sēdus atslēgšos. |
|
|
