nu tik vienkārši tur nesanāk, bet dažus filozofiskus jautājumus par austāko spēku aizsardzības spējām un ētiku tas paceļ.
tajā pat laikā griešanās pie augstākajiem spēkiem ir sava veida izmisuma solis - ja neko vairāk nevar darīt, tad atliek vien lūgties. un ja Tev izdodas iedzīt sevī pārliecību, ka palīdzēs, varb'tu Tu arī saņemies un sāc kaut ko darīt. moš totiešām var uztvert par pašpārliecināšanas mehānismu? tjipa, palūdzies, pārliecini SEVI, ka palīdzēs un ķeries klāt darbiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

brīnos es tieši par to, ka ja jau cilvēks akli redz sevi kristietībā un tic visam šim nostādījumam, tad- ticot, ka tas ir pārbaudījums, ticot tam tur augšā- kā vēl var spēt paļauties uz nelaimē iedzinēju un vēl lūgt tam palīdzību. tas manā dumjajā prātā izklausās pēc izvarotāja pielūgsmes kulta.lūgt savu pāridarītāju un pēc nelaimes vēl paļauties uz to (ja šamējais nav izglābis).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh, dzīve ir sarežģīta!
it īpaši tad, kad paši sarežģījam ;)

(Reply to this) (Parent)