| |
[2. Aug 2008|12:51] |
|
Visu nedēļu nobumbulējusi, lai 6dienā, kad pat visi horoskopi manai zīmei rekomendē atpūtu- ķeros pie darba. Sirdsapziņas tīrīšanai, lai Berlīnes laikā nevajā doma par nepabeigtajiem darbiem. Par nepabeigto maģistra "pētniecisko konspektu" kā teica Grosmane. |
|
|
| |
[2. Aug 2008|13:32] |
Lasu savu maģistra darbu un brīnos- kā viens cilvēks var šādi uzkonstruēt un samezglot teikumus un pie tam vēl saņemt tik augstu novērtējumu. Man vienmēr ir teikts, ka teikumu vaidošana man veicas kā zirneklim, kurš auž savu lielo tīkli. Pamatceļš un tūkstošiem papildinājumi. Lasot sevi pēc laika noilguma (maijs), tas kas likās tik loģisks, tagad šķiet kaut kādās šausmas. nespēju izekot līdzi pati savai domai, kur nu vēl teikumam, kurš sākas lapas augšmalā un beidzas (labākajā gadījumā) lapas beigās.
Līdzīgi kā tad kad man arī mutiski ir daudz ko teikt, bet jūtu ka klausītājam laika un uzmanības nav tik daudz- es steidzos (un nevis saīsinu domu), beru vārdus kā pupas, beigās vel skaņa kļūst arvien skaļāka un beigu beigās sāk vārdi raustīties (aizrijos). kaut kā tā. Orators no manis tāpat kā rakstītājs ņekudišnijs. |
|
|