| |
[24. Sep 2007|16:24] |
atkal rūgtā realitāte atkal pierāda, ka esmu tikai cilvēks. un, ka lai kādi talanti vai spējas piemistu, tad no organisma automātiskas novājināšanās nezibēgt. Organisms, kas ir viena gara gara ķēde, un tas, ka veselu nedēļu viens no ķēdes posmiem sevi publiski uzrāda kā slimu, nu jau panāk arī to, ka nu jau slims ir arī nākamais posms. drusku, drusku un drīz visa ķēde sabruks. bet, kamēr termometrs vēl nav pie rokas, tad pastāv cerība, ka viss tomēr ir ideālā kārtībā un tikai manas iedomas ir tās, kas salutē viltus trauksmi. šodien vairs nepriecē fakts, ka paaugstinātu sava ķermeņa temperatūru es sajūtu tik tad, kad tā rotē pāri grādiem 39 un līdz ar to- sāpju slieksnis arī nav diezinko jūtams. un pabeidzot šo iepriekšējo teikumu, vairs neatceros, ko īsti vēlējos ar to pateikt.
Un bučas
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) soria
par vakartdienu un par to, kas vēl tikai būs! You're the best!
</span> |
|
|