pieraksti

Ir tāda jauka dziesmiņa Aprātam:

Es esmu mierīgs, tik ļoti, ļoti miermīlīgs. Es mīlu dzīvniekus, ēdu tikai rīsiņus, tādus mazus, īsiņus. Jebkura būtne ir mans draugs.

Uz šīs nots lūdzu dabas mātei piedošanu jo tikko nogalināju odzi. Sevišķu ironiju šim faktam piešķir tas, ka visu laiku sūdzos par pelēm stallī. Tās maitas sagrauž suņubarības maisus un vispār ir kļuvušas dikti nekaunīgas. Tad nu odze bij ieradusies paretināt šīs grauzēju rindas, bet es kā tāds nelietis viņu ar akmeņiem nomētāju. A ko darīt? Tas likās daudz drošāk kā mēģināt noķert un pārvietot.

Tagad sēžu iekšā un ceru, ka čūska nomira. Negribu pat iet skatīties.

Vakar braucu uz Skulti. Ādažos paņēmu stopētāju, kas, kā izrādījās tur jau 5 stundas bija stāvējis. Devās mājup uz Pērnavu no darba Londonā.

Kādas 40 min pēc tam, kad biju viņu nolikusi atkal uz šosejas, devos tur garām gaidīt vilcienu un skatos - šis joprojām tur. Žēl palika, devos palīgā. 15 min vēlāk iesēdināju viņu mašīnā līdz Ainažiem.

Pašai prieciņš, puisim prieciņš, arī dienas labais darbs paveikts.

Kaķi sauc Rūsa. Un tagad šķiet, ka viņa nav kurla. Tikai vājdzirdīga :)

Mums ir kaķis!
Dzimums nezināms, vārda nav...

Šodien pie manis bija Anniņa. Ļoti patika.
Teikt visu, ko gribas. To, ko domā.
Paldies.