Pride
Šodien ienāk viena sieviete un saka, ka vāc paraxtus pret geju un lesbiešu gājienu. Es teicu, ka neparaxtīšu, jo neesmu pret. Viņa sāka teikt,lai es padomājot, kas gan notiek utt. Es teicu, ka man šo demagoģiju nevajag, ka viņa jautāja par paraxtīšanos, bet es teicu nē. Tad viņa vēl teica, kā gan tas ietekmēšot mūsu bērnus, ka tie uz to skatās, uz ko es - ka zinu, pati esmu pedagoģe. Tad viņai pieleca, ka šeit vairs nav ko meklēt un promejot vēl noteica - viņa priecājoties, ka es neesot viņas bērnu skolotāja... Ticiet vai nē - bet es arī priecājos:)
Tolerance un fobija ir termini, ar ko tik šie manipulē un mētājas. Bet, lai nu tā fobija kam ir, tad pašiem, jo baidās būt atšķirīgi. Bet viņi tādi ir un paliks.
Tas ir tikai normāli, ja pieaudzis un inteliģents cilvēks aizstāv savu ģimeni un vēl atlikušās vērtības. Ne tādi gājieni kādam ir vajadzīgi, ne izrādīšanās. Visos laikos visi ir zinājuši, ka ir šādi cilvēki. Bet nu jau viss sit augstu vilni. Iet dzīvē ar lozungu - es guļu ar savu dzimumu un doties man hvz kādas tiesības. Takš guli, ar ko gribi, nah ir tas jāstāsta visai pasaulei un jāgaida mistiska iecietība? Vai nav vienalga? Ja esi slims, mācies sadzīvot ar savu slimību. Bet nesāc propagandēt, ka tas viss ir normāli. Jo pasaulē pastāv dažādas lietas, arī kaitīgas.
Ja viņus uztrauc tas, ka nevar paņemt kredītu uz izdevīgākiem noteikumiem, lai tad tā arī saka, ka visu blaušanu pamatā ir ekonomiskas vēlmes. Nevis karina makaronus par mīlestībām un lauztām dzīvēm, te jau zirgam jāsmejas!