pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

Jāsecina, ka viss materializējas.

Gribas tuseeties, bet neviens neaicina.. Un vispaar riit atkal naak pilna maaja ar ciemiem, taa ka iisti laba doma nebuutu...

Diez, ko tas varētu nozīmēt, ka šā gada laikā man ir pazuduši jau 2 zelta auskari? Katrs no sava pāra...

Tu redz, kā - atkal Rīgā plosās stihija - sniegs. Atkal transports ir izsists no ierindas, cilvēki kavē, viss ieputināts... Kārtējo reizi. Eh, kā gribas sēdēt mājās un iziet tikai pastaigā, savam priekam pavilkt ragavas...

Vakar baigais tusiņš.
Šodien tāds kā sagurums, kā slikta dūša. Un trolejbusā no rīta tāda vecene, kuru atceroties vēl tagad vēmiens nāk. Tas izskats un manieres... Slima. Es nesaprotu, kāpēc tādus laiž pie normāliem cilvēkiem? Nē, nu skaidrs, dārgi uzturēt. Bet man jāskatās, visa diena iebojāta, bērni skatās. Smird, neestētiski... Fui...

Riebjas, ka aukstā laikā tā visu laiku ēst gribas!

nu kāpēc tā neiet? Kaut kas piespiežas, viss teksts pazūd bez pēdām...
A kas ar mani - es tagad esmu neuzticamā? Tjip, visu kavēšu vai vienkārši aizmirsīšu?
Tāda škrobe......
Vienu sestdienu bija tā, ka 11.50 zvana draudzene un jautā, kur es esmu, kāpēc vēl neesmu teātrī. A es sēžu mājās, ēdu brokastis un pilnīgi un absolūti esmu aizmirsusi par teātri 12.00, uz kuru pati esmu viņu uzaicinājusi! Un biļetes pie manis! Nu beigās nekur neaizgājām...
Un vakar ar to pašu draudzeni atkal gājām uz teātri. Izgāju laicīgi, bet trolejbuss kavējās, tad nu nokavēju izrādes sākumu. Vēl, skrienot uz teātri, saelpojos auksto gaisu, tagad ar bailēm gaidu sekas...
A vakardienas izrāde bija tipiskākā klasika - "Kaija". Knapi pus zāle piepildīta, vēl daļa skatītāju pazūd pēc gandrīz 2 stundas ilgā pirmā cēliena. Blakus sēdošais izteicās, lai atdodo naudu. Nē, tik traki nebija. Ko tad šie gribēja - lai kaili pa skatuvi staigā?! Bija normāli...

Var uzskatīt, ka ir noslēdzies kāds cikls - pēdējie ieraksti par komandējumu. Nu atkal braukšu, ja neņem vērā, ka pagājuši gandrīz 3 gadi... Nez, tas ir labi vai slikti?

šī būs pēdējā nedēļas nogale, kurā ir jau viss saplānots. kaut kā pāris mēnešus ir tā, ka laika nav vispār, visu laiku kaut kādi pasākumi...

un, galu galā, es taču mēneša laikā 3 reizes biju ārpus Latvijas!

6dienā paspējām i nobalsot (galu galā paraxtīties taču arī gājām), i uz kinci aiziet. Zelta zieda lāsts. izbaudīju krāsas, krāšņumu, tikumus un netikumus. ir vērts.

ak, jā, par vecmeitu ballīti. pilna Vecrīga ar tādām kā mēs, lai gan mūsu tērpi patīkami atšķīrās, varēja just morālu briedumu:)

diemžēl topošais vīrs paralēli notiekošajā vecpuišu ballītē tā apdzērās, ka nolūza,līdz ar to izjaucot paredzēto pārsteigumu - līgavas un līgavaiņa vizināšanos limuzīnā. dabūjām vizināties mēs.

un nākamajā dienā pat galva nesāpēja (kā pēc Heartstripper ballītes), un bija jau tikai 2 PinaColadas kokči izrauti:)

šīs būs dārgākās kāzas pēc manējām...

nu riktīgi pārsmējos. uz FitFm uzaicināts bijušais hipijs, kuru tagad par tādu varētu saukt, bet diez vai atsauktos:) nu, pilnīgi atsaldēts! diktori jautā, runā, tas vienkārši klusē, tad lēnā balsī izmoka kādu teikumu, i viss. šie bija vienkārši autā. es arī:)

tā nu sanācis, ka šā gada laikā man apkārt paredzētas 3 kāzas. uz vienām gan nebiju veselības dēļ, bet nu tagad jau būs pagaidām pēdējās un trešās. un rīt - vecmeitu ballīte. jautrība sitīs augstu vilni. pagaidām nezinu precedentu, kad jau vecmeitu ballītei tiktu veltītas īpašas sanāksmes, saplānots viss pa minūtei utt. toties ākstīšanās (ne)būs. tas tā - ko nu katrs uzskata par āxtīšanos. tīkliņzeķes un vīriešu T-krekls ar šlipsi ir āxtīšanās? bet melnu cepuri man galvā gan neuzdabūs...

nu beidzot, beidzot atkal SC:) un no mājām;)

nav jau īpaši ko iebilst vai ieteikt, vienīgi, ka atlaižu laiks sācies:) un līdz ar to iegādati jauni ādas mokasīni no Castro. patīk man šis zīmols, īpaši, ja atlaides;) un vēl man patīk Mango, bet šoreiz tur nekā neredzeju. būs jāpiekāpj pēc kāda laika, pieredze vēsta, ka sortiments izpārdošanas laikā mēdz mainīties... un arī atlaides no līdz 50 kļūst par līdz 70%.

un, vtf, kāpēc neredzu nevienu raxta gabalu, ko draugi saraxtījuši? nu, arī darbā kompis stipri sucks...

nu, ja būtu iespēja, NEKAD nebrauktu ar sabiedrisko! un tā ir utopija, ka cilvēki vairs nebrauks ar presonisko transportu, bet vairāk izmantos sabiedrisko. kāpēc lai kāds to darītu, ja jau tagad tas ir pārpildīts? bet stāsts na tikai par to. vakar, mājās braucot, man blakus tante visu laiku klepoja un krēpojās kabataslakatiņā. kāpjot ārā no pārpildītā trolejbusa, cita tante uzkāpa uz plikās kājas ar savu smailpapēdi! sāpēja! pie tam ādu noberza!!!

vēe;(

ko nozīmē, ja mājās ir savs datorspecs? nekad nekas nestrādās! tā es jau nedēļu netieku klabē..

atkal uzskrēju raxtam par tēvu - izvarotāju. nu, labi, neizvaroja, bet uzmācās taču! 10 gadīgai meitai! dzerumā sajauca ar māti (nu, neticu gan!). un šitādam pēdējam lopam - nosacīti! pautus noraut tādam!

10 gadi - tas jau ir tāds vecums, kad atceras. un pēc tam tēva nevainīgās rīcības dēļ meitai visu mūžu jābaidās. un labi vēl, ja tikai bailes, ja viņa jebkad spēs dibināt normālu ģimeni un mīlēt...

noziegums taču ir noziedzīga darbība vai bezdarbība, vai ne?

ziņas sākums:
Latvijas karavīri atstāj Irāku

ziņas turpinājums:
Latvijas karavīri dosies uz Afganistānu

tīrīšana.

mazgāju pārvalkus, segas. aizkarus pašlaik nav, kur izžaut. kur tas lielais karstums? ātrāk viss būtu padarīts.

kaut kāds nejauks garīgais.
kaut kāds aizvainojums gaisā.
vecāki abi kā viens uzpūtušies. vai tad man nav manas privātās dzīves? jāskrien, kad pasvilpj, un jāizpilda, ko grib? da naffig...

ui, jau rīt...

un tomēr, kāpēc jāaicina uz kāzām tie cilvēki, kurus negribas? ķeksīša dēļ? da nu...

nu nevaru saņemties un samērīties, vai ir ko vilkt uz šīs6dienas kāzām. ja nu nav, tad jau tik rītdiena drēbju iepirkšanai...

nu re, esmu atkal Latvija - pec nedelas Vacija:) Laiks labu labais, ka citgad augusta, pat neticas, ka vel Jani prieksa;) musu tramvaji gan pec Vacijas tiras grabazas, tomer esmu laimiga, ka atkal majas:)

diena pagāja kā virpulī, bet bija ok:) izmantoju pajautā iegūtās zināšas, kā pareizi angliski izrunāt decimālskaitļus. tas laikam arī bija vienīgais, ko pareizi izrunāju un pateicu. vispār brīnos, bet lielie uztraukumi ir pārgājuši, pat spēju bišku padomāt:)

vecmeitu ballīte ar oriģinālu torti - vīriešu ģenitāliju formā, pat ar baltu notecējušu *&%%$ no baltās šokolādes;) tiesa, topošā līgava vaibstījās un teica, ka no šī skata apvemsies (bet nu viņai vispār tagad tāds stāvoklis), tomēr torte bija izcili garda enīwej:)

un rīt pēdīgā naxniņa vēl mūszemītē, jau 4dien ielidoju Vāczemē. atpakaļ 12. tak što nemeklēt un neapvainoties;)

a izrāde Izredzētais pēdējais sū..., vienkārši bez sižeta izklāstījuma un nespēja likt man noticēt. nu, otrā daļa jau bija labāka. ticu, ka visdārgākais iestudējums ever, bet nu varēja šoreiz arī atturēties. un kāpēc Jumprava uz to vispār paraxtījās? sev vēsturē ko ieraxtīt?

diena sākās ar 101. Gredzenu pavēlnieka reizi. un vakars būs ne uz ezera, bet kuģītī pa Daugavu - vecmeitu balle tak:)

tā, atvaļinājums sācies! ja vien neskaita, ka 2dien visu dienu tāpat darbā, pie tam pa nopietnam. bet pēc tam ceļojums:) un kāzas:)

rīt vecmeitu ballīte, ja kas. kājās džinsi, augšā kaut kas sarkans. un desmitnieks no katras.

ak, jā, biju arī pie higiēnistes no rīta. speciāli cēlos vēlāk ar domu, ka tik agri sastrēgumu vēl nav. figu! nokavēju... bet bija ok:)

gatavojos ceļojumam, biju Gētes institūtā pēc Hamburgas un Brēmenes kartes. pie reizes bibliotekāre baigi nopriecājās, ka es strādāju, kur strādāju, esot dzirdējusi, ka mēs riktīgi rullējam:) jau noskaidroja, ko pie mums var dabūt, ko ne. nākamreiz jāaiznes vizītkartes un kādi info:)

atkal tās šausmas ar angļu prezentāciju. atšķirībā no pagājušā gada šoreiz tā notiek Latvijā (ehh, komandējums pagāja secen...). slaidus jau sabaxtīju, bet tāpat nav ne nojēgas, ko man visu dienu pasākt ar 2 lietuviešiem. iesim šopingot:)

aizgāju pieraxtīties pie higiēnistes, tur tikai uz jūliju! jau prom ejot atbrīvojās vieta rīt no rīta:) negaidot, necerot tikšu jau tik ātri:) a mana zobārste dekrētā aizgājusi! dabūju pieraxtīties pie citas, cerams, man patiks. un varbūt būs vēl foršāka:)

jātērē taču apdrošināšana!

dažbrīt mani izbrīna - kas ir tie cilvēki un kādam nolūkam viņi uzņem ne filmas, bet murgus? kur viņiem galva? un kam tas vajadzīgs? Augstās māxlas labā? un citi muļķi, ka nesaprot, ka pēdējais m...sls? kurš no mums ir duraks?

nejaušais līdzbraucējs taxī izrādās kaimiņš. kāda sagadīšanās, vai ne? un tāds superjauks un supersmuks;)

atvērts balkons un visi logi. ārā tumsa un zibeņo, sāk līt. pērkons dimdina, it kā ar kaut ko draudēdams vai kaut ko pārmezdams.

vismaz kāda pūsmiņa.

vakar draudzene paņēma vienu mūsu veco riteni. viņa, kurai 28, un viņas draugs, kuram 17 (!). izskatās jau uz kādiem 22 vismaz - garš un plecigs. skaistulis. spēju iedomāties, ka var noticēt, ja tāds pasaka, ka ir 20gadīgs:)

it kā jau skolas laiks beidzies, tad kāda &*&^% pēc vēl nav beigušies sastrēgumi pāri Vanšu tiltam?! šogad tādas extras nebūs? vai visi vienkārši aptrakuši? besī...

agrs rīts, notusējušies jaunieši stāv krastmalā un gaida dežūrtramvaju. liela daļa iereibuši, gaida brīdi ielekt tramvajā, nokļūt mājās un aiziet gulēt. pēkšņi pāris kaut ko nesadala, vārdu apmaiņa, sitieni. apkārtējie atkāpjas daudz maz drošā attālumā. pienāk nakts tramvaji. tomēr nekas nav beidzies, plīstošas pudeles skaņa un vaidi. tauta sastingst šausmās - tā ir sašķīdusi pret galvu! cilvēki ir šokā, nezina, ko pasākt. bailes, stindzinošas bailes. tramvaja vadītāja, kas redzējusi šīs šausmas, aizbrauc garām pieturai, nemaz neatverot durvis. kaudze sastingušu un vīlušos cilvēku paliek pieturā. nākamais tramvajs pēc stundas, bet trakojošie jaunieši un vaidošais puisis turpat blakus...

diemžēl tieši tā notika šonakt.

pirmais redzētais raibais tauriņš atnesa patiesas ziņas - jau 2 kāzas šovasar:) kur esam aicināti, protams:)

...un atkal tā sajūta, ka dzīve paiet garām...

šķiet, ka neesmu mainījusies, ka laiks nav nemaz tik daudz pagājis, bet... ja skatās uz radu (un ne tikai) bērniem, kurus esmu redzējusi vēl mātes vēderā, skumji jāatzīst, ka laikam kļūstu veca. vēl krunku nav, bet pasaule jau cita, citi cilvēki valda, cita paaudze ienāk darba tirgū, apritē. kaut kā vairs nejūtu to sajūtu, ka viss vēl priekšā un jebkas ir iespējams...

šodien maza pasēdēšana centrā. rītdien atkal uz teātri, pa nakti paliek māsīca ar draugu. hmmm, abi gulēs mazā gultiņā atsevišķā istabā... un mamma ļaujot! kaut arī - ja neļausi, vai tad tas kaut ko mainīs? atceros sevi gandrīz 19 gados... vienīgi es gāju 2. kursā, bet viņa 12. klasē.
jā, un tad jau nedēļas nogale būs garām...

nu vo, atbrauca vīrs mājās un visu sačakarēja. nē, es jau priecājos, bet mūziku dabūju izrubīt...

mans mīļais vēlas piedalīties velomaratonā 3.jūnijā. sākums un beigas Biķernieku trasē. mums gan līdz turienei baigais gabals -visa Rīga jāizbrauc. un vīra vēlamā distance - 54 km! es būtu ar mieru uz 14 km, ne vairāk. pie tam tiem, kas brauc 54 km, neko par to nedod (izņemot pirmajām 3 vietām), bet tiem, kas brauc 14 km - visiem iešķiebj diplomus. tā kā man/mums pirmās vietas nespīd, neredzu iemeslu mocīties:)

pastāstīšu kaut ko. vienai draudzenei, kurai pāri 30, pēkšņi baigi bērnu savajadzējās. sadabūja inetā puisi (tādu pāķa gabalu), sāka uzreiz dzīvot kopā un tik činkst, ka vēl nevar palikt stāvoklī. ja jau tik ilgi nodzīvoja, tad jau varēja arī paciesties, vidēji taču pus gads paiet, kamēr tas sanāk...
un vēl viņai ir bijis tā, ka iepazinās ar vienu vīrieti inetā, šis arī pie viņas bieži palika. 1x viņa brauca ceļojumā, iepriekšējā vakarā šis tieši ciemos bija. pienāk aizbraukšanas brīdis - družka skatās - visa ceļojumam samainītā nauda pazudusi! tas maita paņēmis! un nācās viņai pēdējās stundās pirms izbraukšanas naudu sadiedelēt... ne jau ubagojot uz ielas:) a tas vīrietis pazuda... pēc kāda laika uzraxtīja meilu, ka naudu atdošot (laikam bija jāatdod jau ap pagājušajiem Jāņiem). vēl tagad nav atdevis. cūka, karoč.
a draudzene ar šo jauno ineta čali pēc mēneša pazīšanās jau kopā dzīvo. kaut kāda jau šim vaina ir, ja 30 gados ne sievas, ne bērnu, ne draudzenes... a viņai - bērnu vajag...
man jau nav žēl, man ir bail par viņu...

darbā viena programma brīnumainā kārtā izdziedējās:) līdz nākamajai reizei...

man atkal jauna pričenīte:)

jau otro reizi saņēmos aizbraukt ar riteni uz darbu. nebija jau baigi jāsaņemas, ja 6dien jau 40 km līdz jūrai nobraukti:) un vēl lietu nesola. lai gan - atpakaļ braukt bija jau mazliet par karstu, kaut arī ķivere galvā un brilles uz acīm (lai kukaiņi nelido iekšā).
toties pēc šīs braukšanas labs garīgais, bez maz tusēt varētu iet;)
6dien jau tā sanāca! vispirms uz jūriņu, pabradāšanās, sviedrēšanās, tad mājās un galopā uz Muzeju nakti, kur atkal 4 stundas no vietas pa apskatāmajām vietām. tad gan bija tā, ka pār lūpu pārspļaut nevar... bet 7 muzeji utml. apskatīti:)
nē, nē, nekāda alkohola:)

Gredzenu pavēlnieks 5-to (?) reizi:)

nu re, bija jēga vakar nīkt līdz vieniem naktī - ieguvu apmaksāta lietotāja statusu:)