pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

nu kāpēc tā neiet? Kaut kas piespiežas, viss teksts pazūd bez pēdām...
A kas ar mani - es tagad esmu neuzticamā? Tjip, visu kavēšu vai vienkārši aizmirsīšu?
Tāda škrobe......
Vienu sestdienu bija tā, ka 11.50 zvana draudzene un jautā, kur es esmu, kāpēc vēl neesmu teātrī. A es sēžu mājās, ēdu brokastis un pilnīgi un absolūti esmu aizmirsusi par teātri 12.00, uz kuru pati esmu viņu uzaicinājusi! Un biļetes pie manis! Nu beigās nekur neaizgājām...
Un vakar ar to pašu draudzeni atkal gājām uz teātri. Izgāju laicīgi, bet trolejbuss kavējās, tad nu nokavēju izrādes sākumu. Vēl, skrienot uz teātri, saelpojos auksto gaisu, tagad ar bailēm gaidu sekas...
A vakardienas izrāde bija tipiskākā klasika - "Kaija". Knapi pus zāle piepildīta, vēl daļa skatītāju pazūd pēc gandrīz 2 stundas ilgā pirmā cēliena. Blakus sēdošais izteicās, lai atdodo naudu. Nē, tik traki nebija. Ko tad šie gribēja - lai kaili pa skatuvi staigā?! Bija normāli...