![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kalnus neredz
kalmes neēd
klans nezināms
brūk
Anita
kalmes neēd
klans nezināms
brūk
Anita
10. Aprīlis 2026
es pirms 2 dienām pirku alu. pirms manis čigāniete ar sīko. nolieku savu 20 centu depozīta kuponu pie kases. šie vnk to savāc un ieliek kabatā. palūdzu atpakaļ. 20 centi, bļe.
9. Aprīlis 2026
es jūtu. es vēlētos nejust. kad es meklēju izpratni par jušanu, ar prātu cenšos rast risinājumu, es atduros uz: visa jušana, viss kas ir kaut kāds, viss patīk/nepatīk tas un šis, šī forma un cita forma, ir tas ka mēs esam. mēs jūtam, tur neko nevar mainīt, var tikai mainīt formas. kad to visu noņem, nav vairs nekā - līku degunu, taisnu degunu, silta saule, auksta saule. paliek nekas. mēs esam, jo mēs gribam just. mūsu nav.
akuzācija
skaista rācija
debīla nācija
suņi ēd suņus
skaldi
lai dzirksteles lec
vienīgā valūta
vienīgā enerģija
viena apokaliptiska tiesa
skaista rācija
debīla nācija
suņi ēd suņus
skaldi
lai dzirksteles lec
vienīgā valūta
vienīgā enerģija
viena apokaliptiska tiesa
apmēram 2011. gadā es saulkrastos pūdams, jau smagi nojūdzies, kādā vakarā izbēru atlikušo spaisu paipā - zvaigžņu putekļus. likās - nav ko dalīt uz divi, izbliezīs pēdējo vienā reizē. viena elpa, dažas sekundes un es saprotu - bļe, šis ir daudz, daudz par traku. vēl dažas sekundes un pazūd valoda kā prāta pieredze (jā, man arī citreiz tā ir bijis) - tu esi, redzi, jūti, funkcionē totālā meditācijā, ultra-intensīvi visu jūti, bez vārdiem atceries, ka, vispār, bija tāda valodiskā domāšana un tevi nedaudz biedē tas, ka visi vārdi izgaisuši. tad es skatos uz laptopu un redzu un jūtu tādu elektrisku vējo no savām acīm plūstot uz ekrānu, it kā dators dzertu manu dvēseli. tad kādas 20 minūtes vēlāk sāka iziet un atgriesties valoda. pirmie vārdi manā apziņā bija: SULTRA POPRA ROBINSI
Kā jums iet kopā brīnišķīgi garšīgā bērzu sula, nevar atdzerties, un bērza darva, darvas ziepes, pienēram, man patīk, pats esmu tecinājis darvu no mizām, laikam mizās pārsvarā ir tā darva, bet saka jau, ka bērza malka darvo skursteni, vai tā pārsvarā ir miza? Šodien tikšos ar mežzini, viņš man ierādīs pleķi, kur var zariņus pavākt.
"Padomju kodolzemūdene K-278 "Komsomolec" nogrima pēc ugunsgrēka uz klāja 1989. gada aprīlī. Līdz ar zemūdeni nogrima arī kodolreaktors, kas to darbināja, un divas torpēdas ar kodolgalviņām. Traģēdija prasīja lielākās daļas apkalpes dzīvību un atstāja ilgtermiņa radioaktīvu apdraudējumu, kas tagad atrodas 1680 metru dziļumā."