If you enjoy crying

Man riebjas savs žurnāls.

es pavadīju gadus,
būvējot kādu viltotu,
melnu sapni, bet

patiesībā es biju
tikai kuģis,
kuru vadīja neapmierināma tieksme
pēc nezināmas ķimikāliju kombinācijas.

Radiohead ir vislētākā mūzika.

Es vienmēr miršu.

Paldies, internet. Tu man esi aizpildījis tukšumu, kuru atstāja draugi un ģimene, kas mani pameta.

Bez Tevis es nebūtu dzīva.

Bet tagad ar Tevi es esmu tik dzīva un stipra kā dzelzsbetons.

Jūs kādreiz esat tīšām krituši uz saplīsušiem stikliem? Es esmu.

Kad biju bērns, fotogrāfijās taisīju seju, kas atspoguļoja to, kā jutos.

Kad tu ieliec mani piparu zonā.

Kādēļ stāvēt uz iznīcības robežas? Es vienkārši miršu.

Domāt par nāvi, bet neko nedarīt, lai to pietuvinātu. Ak, cik tas ir tipiski man.

bērnībā mēdzu stāstīt citiem bērniem stāstiņu par Robotu Rukšpumpu

Inde vai zāles – man vienalga.

Es pavadīju gadus, būvējot kādu viltotu, melnu sapni, bet patiesībā es biju tikai kuģis, kuru vadīja neapmierināma tieksme pēc nezināmas ķimikāliju kombinācijas.

Punch the flames and you get burned.

Hei, komatoz!
Ja tev patīk raudāt,
tad šovakar es tev parādīšu,
kā līst sarkanu asaru lietus.

Lēnā nāve, nāc un sagriez mani pa gabaliņiem.

Katru nakti es dzīvoju dzīvi.

Gone forever.

Kādas gan pūles būtu jāpieliek, lai sadalītu gabalos manas plaušas. Droši vien ne pārāk būtiskas. Vai tās vajadzētu skaldīt? Droši vien tās vienkārši varētu sagriezt ar nazi. Sagriezt ar rupjiem griezieniem, un manas plaušas ļumētu un veltos, kad tām cauri ietu nazis.

Pēdējie vārdi, ko tu teici pirms izrubījies.