|
Augusts 30., 2004
11:24 Ir sajūta, ka esmu iesalusi Laikā un vietā kā ledū.. Es netieku ārā un man ir vienalga Es gaidu to brīdi.. Kad kaut kas mani atsaldēs Lai varētu atkal es laisties Pā dzīvi kā tauriņš pa pļavu Līdz nāve mani savos tīklos ķers
|
Comments:
From: | mazzaa |
Date: | 30. Augusts 2004 - 12:32 |
---|
| | :) | (Link) |
|
kaa taurinjsh pa pljavu JAA!
...tikai negribeetu lai kaads mani panjem rokaas apbriinot un sabojaa spaarnus
From: | mazzaa |
Date: | 30. Augusts 2004 - 13:02 |
---|
| | Re: :) | (Link) |
|
njaa :)
un tieši tā arī visbiežāk notiek
tāpēc es arī pēdējā laikā neļauju nevienam mani aiztik..jo pēc tam ir grūti
nuu es ar vienu cilveeku iisti nelaizhu klaat jo baidos kaa Tu teici no dziives etc. etc.
bet kaa viens miiljsh draugs pateica: ka taa jau var liidz zaarka malai nodziivot.
Var taa nodziivot liidz zaarka malai un taads ir mans meerkjis...man liidzaas ir daudz labu cilveeku, bet liidzaas nav tas pats kas kopaa
bet taapat buus TAS kuru prom laist negribeesi un laidiisi sev klaat..kaut kad pienaaks taa diena. varbuut jau riit?
Nezinu, šobrīd man gribās teikt, ka tāda diena nebūs, bet prāts domā, sirds dara
es ar vispirms ar praatu domaaju un peec tam ar sirdi. un lai te neviens nesaka ka tie kas domaa ar praatu vispirms nekad neizbauda iistu miilestiibu. es vnk neskrienu ar pieri sienaa un peec tam nesmaidu..
Es arī domāju ar prātu...īpaši tagad |
|
|
Sviesta Ciba |