vot, vafeļu panna ir tas, ko man nekādi neizdodas jēdzīgu atrast. tās sirsniņveidīgās jau nav nekādas vafeles - laikam jau ir tā, ka pēc vecās labās krivlaiku vafeļpannas neviena nešķiet gana piemērota... :)

jā, suluspiedēm ir tā stulbā problēma, ka pēc tam TĀĀĀĀ jāberž, lai, piemēram, burkāna iekrāsoto oranžumu nost dabūtu :/

jokainās ēšanas paražas man pagaidām izpaužas tā, ka ir palikušas baigi maz lietas, kas man patiešām garšo, turklāt tas garšo/negaršo mainās ne tik pa dienām, bet pat pa stundām. :D ja pāris nedēļas atpakaļ topā bija zivis, tad tagad zivīm virsū paskatīties nevaru. ar saldumiem arī vēl aizvien nedraudzējos, kaut gan pirms tam problēma bija - kā lai iztiek bez. abloms sanāca, kad ar baigo prieku pakampu maigumzefīru - kā nekā, mīļākais našķis bija. kad iekodos, nevarēju saprast - spļaut ārā vai tomēr saņemties un norīt to nokosto gabaliņu.... :) tēju, kafiju, sulas - nevaru dabūt iekšā. no dzeramiem tikai tīrs ūdens, pa retam - tomātsula. nu tā kaut kā man ar tām ēšanām iet. diezgan neierasti. reizēm tracina tā sevis nesaprašana, jo iepriekš jau diezko izlepusi nebiju... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šausmīgi kārojās kolas grūtniecības laikā, pēc tam topā bija kefīrs, piens un kakao :) Lietas, ko ikdienā īpaši daudz nelietoju :)

(Reply to this) (Parent)