|
Septembris 9., 2005
09:25 - Pārdomas... Man draudzene pirms kāda laika teica sekojoshu lietu, ka otrā cilvēkā mēs neieredzam to, ko paši sevī esam pārvarējuši. Un ka ikvienam ir rakturīgi šīs sevī pārvarētās īpašības pacelt īpašā gaismiņā un vājākos punktus paslēpt labi dziļi. Ka ik vienu cilvēku var ievainot - jo viņam ir vājais punkts. Kur? Pašiem tas ir labāk zināms. Bet par ot pārvarēšanu - varu par sevi teikt - tā ir un novērojumi liecina, ka tas patiesi ir tā un ne tikai ar mani.
|
Comments:
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 09:31 |
---|
| | | (Link) |
|
laikam jau tā tiešām ir...
jā un ja cilvēks vēl apšauba pārvarēto īpašību vērtīgumu, tad ir kašķis. Vai ne?
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 09:39 |
---|
| | | (Link) |
|
reizēm. :)
:) Reizēm - īpaši, ja noskaņojums tāds, ka iedod cilvēku, kašķi atradīšu :)
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 09:42 |
---|
| | | (Link) |
|
aha. :)
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 09:41 |
---|
| | | (Link) |
|
man jau liekas, ka to pārvarēto lietu nozīme katram tik svarīga tāpēc, ka tas visbiežāk nav nācies viegli. un tā jau ir ar visām lietām - kas grūtāk nācis, tas dārgāks, sargājamāks, pašam vērtīgāks. tāpēc arī uzmanību tām lietām pievērš vairāk, nekā tām, kas nākušas pašplūsmā...
Nu jā, bet mēs bieži vien aizmirstam, ka ir kāds cits, kam tā īpašība vai lieta ir maznozīmīga un ka tā degunā bāžšana (netīša, bieži vien) ir kaitinoša.
| From: | path |
Date: | 9. Septembris 2005 - 09:45 |
---|
| | | (Link) |
|
domaaju, ka otraa mums biezhi vien nepatiik tas, kas mums nepatiik pashiem sevii - ne vienmeer taas iipashiibas ir sevii izskaustas vai paarvareetas, man liekas, ka visbiezhaak taas ir sevii taa labi nosleeptas un taapeec citos jo iipashi duras aciis un izsauc nepatiku..
Varētu būt ka tā, lai gan - to es sevī neesmu novērojusi.
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 09:52 |
---|
| | | (Link) |
|
ja nav pārvarētas un izskaustas, tad parasti izvairamies par tām skaļi runāt - lai novērstu uzmanību no tām sevī. a toties skaļi runājam par lietām, kuras sevī esam izskaudiši - jo skaidri zinām, ka mūsos tās lietas vairs nav un neviens nevar atcirst pretī - a pati tāda!
Jā. Topašu tikko citos vārdos pateicu arī es.
Ja Tu to neieredzi, tad NEESI paarvaareejusi. Ja buutu paarvareejusi, tas Tevi neaizskartu. Tu uz to nereageetu, nerezonetu, sauc kaa gribi.
Es to nevis neieredzu, bet nosodu otrā, varbūt tā. Jo ja zinu, ka kādam vēl ir kāda tāda pati kaitīga īpašība, tad tas cilvēks man liekas tuvāks, jo arī viņš ir tāds pats kā es.
Nu ja, taa varbut jau ir cita lieta.:) tomer man skiet, ja Tu pats ar to esi ticis gala, tad ari nosodijums izpaliek, tev vnk ir vienalga. Varbut ja butu konkreti piemeri, butu vieglak saprast vai mes par vienu un to pasu:)
Ir piemēri un bieži viņi ir novērojami arī Cibā. Bet lai nu paliek, tas ir mans subjektīvs ne-psihologa viedoklis un novērojums, kas var būt kļūdīgs.
Nu beidz Endzij, es tagad neapstridu tavu viedokli, tik iemetu kometos savu(kursh nav prasits):)
Man pat prātā nenāca, ka Tu to darītu :) Tu mēģinātu iztirzāt konkrētu gadījumu, bet pa cik patlaban esmu emocionāla, tad es varētu sākt mēģināt Tevi oponēt, ja es tā nedomātu :) Lieta ir manī :D
Nu butu divaini, ja Tu nebutu emocionaala, cik zinu, tas pieder pie lietas;) Un taa lieta tak tik jauka!:) Lasu un priecajos:)
Zini, nekā jauka nav, ja nāk raudiens vienkārši tāpat un kašāties gribas arī - tāpat vien. Ex... Lai gan nu jau ir labāk - bet aizsvilstos es joprojām ātri....
Aaa, nu man nekas jauns,es taa daru ari neesot staavokli;)
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 11:06 |
---|
| | | (Link) |
|
viens piemērs: es esmu tikusi galā ar savu slinkumu un neuzņēmību tagad tās lietas kaitina citos.
ja kaitina, tad neesi lidz galam tikusi galaa:D varbut apspiedusi, nogrudusi k-kur, noliegusi. nenem mani galvaa, protams, ka var but visaadi. bet manas sibriza domas un pieredze liecina par to, ka ir taa.
man piemeram ir taa, ka kaitina mans bralis, ka vinsh ir tik bezrupigs!!!! un kaitina tapec, ka es tada VAIRS neesmu->kaitina, jo pietrukst man sevii bezrupibas. Var ari taa uz to paskatities.
laikam jau kaitina tas, ka nav tās bezrūpības, ka tas otrs atļaujas darīt to, ko Tu neatļaujies. Un vēl viņam par to nospļauties - tas ir čau!!
Nu ja = es ar to neesmu tikusi galaa. Un ne jau ar pashu bezrupibu- bet ar tam emocijam, kas naak lidz. Piemeram kaa itta teica- ar neuznemibu tikusi galaa- ar ipasibu ka taadu jaa, bet ar to, kas tai naak lidzi, ar jutam par to- nav. Vo, tagad es noformuleejos:) Paldies!:)
Es tikko lūk ko sapratu - ka kaitina gan tas, ko Tu esi pārvarējis un ar to lepojies, bet otrs ne, un kaitina arī tas, ko tas otrs ir pārvarējis un ar to lepojas, taču tu veel to neesi izdarījis. Vot kā ir! Un jo vairāk cits cilvēks izceļ sevī to īpašību, kas ir pārvarēta, jo vairāk pašam kremt, ka esi tāds ņerga un nevari to izdarīt. Un sāc meklēt iemeslus, kāpēc neesi to izdarījis. Tā ir. Jā, ja - toka. Tikko to sapratu.
| From: | itta |
Date: | 9. Septembris 2005 - 11:27 |
---|
| | | (Link) |
|
bingo! :)
Nu re, mums katra savas atklaasmes, tatad izdevusies diskusija:)
:) Tā ir, kad ar gudriem cilvēkiem parunā un paša teikto paanalizē pretstatā otra teiktajam :) |
|