Bērnu domas par mīlestību

Daudzi uzskata, ka mīlestība ir tikai pieaugušo temats. Taču tā neuzskata bērni. Vismaz Valentīna dienā ikviens par šo noslēpumaino jēdzienu var runāt pilnīgi oficiāli.

To arī dara Rīgas Skolēnu pils teātra Vinnijs jaunie aktieri — kopā ar Neatkarīgo spriež par mīlestību. Sarunā piedalās: Laura Gerškoviča (9), Sintija Vaļeniece (11), Kitija Zandberga (9), Alise Kārkliņa (10), Raimons Puga (11), Reinis Cīrulis (9) un Jānis Cimbulis (10).

Kā tādi balodīši

– Cik gadu vecumā drīkst mīlēt?

– Nu, kādā devītajā klasē.

– Astoņpadsmit gados.

– Vecums nav ierobežots, bet divu gadu vecumā gan nevajadzētu.

– Mīl jau parasti lielākā vecumā, bet arī skolā mēdz patikt viens otram.

– Bērnudārzā arī, manam brālim patīk daudzas meitenes, viņš tā saka.

– Kas ir mīlestība, kā tā izpaužas?

– Kā nu kuram. Daži sūta dāvaniņas. Vai arī palīdz, izpalīdz.

– Ja patīk kāds cilvēks, par kuru tajā brīdī citi runā, tad parasti nosarkst.

– Viens otram nāk klāt ar mīļiem vārdiem.

– Ar acīm saskatās.

– Viņi abi divi staigā kopā, rociņās sadevušies.

– Jā, kā tādi balodīši.

– Pasaulē lielākā tiesa cilvēku mīl.

– Bet man viens klasesbiedrs saka — mīlestības nemaz nav. Jo viņam pašam nepatīk neviena meitene.

– Vai dzīvē mīlestība ir tāda pati kā filmās?

– (Cits caur citu). Nēē.

– Filmās noteikti iemīlas no pirmā skatiena. Dzīvē tā nenotiek, nav iespējams.

– Filmās viss tā ātri — brauc garām, iepazīstas, un tad jau ir sadraudzējušies un pēkšņi jau apprecas.

– Jā, otrā dienā.

– Dzīvē iepazīstas tā kārtīgāk.

– Filmās uzreiz bučojas.

Taupa naudu ceļam

– Vai tie, kas apprecas, mīl viens otru?

– Jā. Kāda tad jēga precēties, ja nemīl?! Precas jau tādēļ, lai būtu kopā.

– Bet ir jau tādi, kas tikai naudas dēļ.

– Un citi ir vienkārši apprecējušies, nemaz nemīl.

– Dažreiz apprecas, lai vīrs sievai palīdzētu ar bērniem tikt galā.

– Un ja sieva dzīvo Rīgā, bet vīrs Liepājā, tad viņi apprecas, lai būtu kopā, lai nav visu laiku jābraukā.

– Dzīve tomēr viena, un vajag to izmantot.

– Kas jums nepatīk ģimenēs?

– Ka ilgi ir darbā, nav kopā ar bērniem.

– Vīrs aiziet deviņos vakarā nolikt mašīnu garāžā, saka, ka būs pēc pusstundas, bet atnāk no rīta.

– Sākumā jau vienmēr viss tā skaisti, bet uz beigām… Skaisti ir dažus gadus, kamēr vēl jauni. Ap piecdesmit sešdesmit gadiem jau sen viss beidzies.

– Bet es domāju, ka var nodzīvot daudzus gadus, un mīlestība nebeidzas. Kad abi nestrīdas, kad vīrs apgādā sievu, palīdz audzināt bērnus.

– Vai ir nepareiza mīlestība?

– Ir. Kad apkrāpj.

– It kā izliekas, ka mīl, bet nemaz tā nav.

– Neteiksim, ka mīlējis, vienkārši apprecējies naudas dēļ, bet satiekas ar kādu citu. Vai arī mīl vairākus cilvēkus vienlaik.

– Nevar apprecēties un nākamajā dienā jau pārdot savus gredzenus!

– Kāda jums būs ģimene?

– Nekad jau nav tā, kā izdomāts…

– Man būs divi bērni. Kad pārāk daudz bērnu ģimenē, tad vajag lielu māju, visus vajag apgādāt.

– Kad es biju maziņa, gribēju sešus bērnus — trīs meitenes, trīs zēnus. Bet tagad domāju, ka pietiks ar diviem.

Daudzu rožu rēķini

– Kur var atrast savu mīlestību?

– Bērnudārzā. Bērnībā.

– Klubos.

– Tramvajā vai trolejbusā.

– Kafejnīcā.

– Var arī uz ielas — abi saskrienas. Iet skatoties kaut kur gaisā un uzskrien virsū. Nu tad saka — es gribu tev atvainoties, uzlūdzu uz kafejnīcu, aiziet uz kafejnīcu, iedod telefonu, adresi…

– Reizēm kāds cilvēks ārēji nav tik skaists, bet īstenībā ļoti jauks, kad vairāk iepazīstas. Citi neredz šī cilvēka iekšpusi, nepievērš uzmanību.

– Ir arī tā — grib satikties, bet vecāki izbojā tikšanos. Vecāki varbūt domā, ka nav īstais vecums.

– Valentīna diena jau ir īstā, kad var sākt meklēt savu otru pusīti. Kaut kā labāk sanāk.

– Mūsu klasē meitenes vienkārši skrien pie zēniem un iedod viņiem buču. Vai velk zēnus tualetē un gaida, kas tālāk būs.

– Bet mums klasē, ja kāds raksta zīmītes, visi salien apkārt un lūr.

– Vai ir tāda nelaimīga mīlestība?

– Nu, tāda, kas neturpinās.

– Viens strādā vēlu, nāk mājās deviņos, viņai nav ko darīt, atrod citu vīrieti.

– Bet varbūt abi divi viens otru krāpj?!

– Iepazīstas, aiziet uz kafejnīcu, sāk ēst, bet tad kāds vīrietis pienāk un saka — kas tas tāds, ko viņš te dara, mēs taču ar tevi sarunājām…

– Ko dāvina tie, kuri mīl?

– Ko nu katrs var atļauties.

– Rozes, daudz rožu. Ja ir vairāk, tad zina, ka vairāk mīl.

– Sirsniņas.

– Šokolādes konfektes lielā kastē.

– Var aizvest uz kādu romantisku filmu, pēc tam uzaicināt uz kafejnīcu.

– Galvenais jau nav, ko uzdāvina, bet kā to izdara. Var arī ar vārdiem pateikt.

– Tieši Valentīna diena ir atzīšanās diena.

– Bet šie svētki vairāk domāti tiem, kas apprecas un tiešām mīl.

– Citi nosoda šitos svētkus, jo viņiem skauž, pašiem nav ar ko svinēt.

– Bet var būt arī tā — protestē pret to Valentīna dienu, bet tad pats iet prom no tās protestes, saskrienas ar kādu un iemīlas!