dzīvi mēs paliksim tik un tā, gribas jau kā labāk. nopp, sevis žēlošana beidzās kaut kad ļoti sen. palika tikai vēlēšanās dažreiz kādam izraudāties.
par tām kāzām - cepuri nost, ja spēji laikus saprast, vai tas ir tas, ko vēlies!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man jau arii shad tad ilgojaas pie kaada piekljauties un paraudāt, bet man līdzās ir ļoti labi draugi un viņi mani vienmēr atbalsta...viņiem kaut kā izdodas pateikt īstajā brīdī īstos vārdus :)

(Reply to this) (Parent)