|
Aprīlis 11., 2008
08:39 Kaut kur tas pavasaris pazuda...atkal rudens. Gribu siltumu un sauli. Tomāti jāpārstāda. Atradu, kur var dabūt kizilu, tad nu pasūtīju - kad brauks, lai dabon. Visādi citādi - viss kā parasti. Un laikam jāsāk rakstīt memuāri par tēmu - kā es mācos ar mašīnu braukt.
|
11:34 - Par autoskolu. Nobrauktas jau ir kādas 4 reizes. Pirmajā reizē mani aidzina uz nomaļu ielu un mācīja visādas gudrības, kā uzsākt braukt un visu ko citu. Otrajā reizē es uzprasījos uz laikumu - jā, atzīstos - patika izbraukt čūskas un tā tālāk. Trešajā reizē mani palaida "ielās" un aizsūtīja uz šoseju... bija ok, vienīgi nepratos laicīgi pārslēgt uz otro un tad uz trešo ātrumu. Taču ceturtā - pati pēdējā reize bija pati "superīgākā". Tas, ka mācībnieki brauc atbilstoši csn, tas nav nekas jauns, un tas, ka visi citi tā nebrauc, tas arī nav brīnums. Kopā ar mani brauca topošā instruktore, un mans instruktors tad nu gribēja viņai parādīt klasi - par katru pārkāpumu tika teikti punkti. Ziniet, es jau pēc 20 minūtēm biju gatava izkāpat ārā un pārtraukt visu to "pasākumu". Jo nepārtraukta punktu skaiīšana neiedvesmo un nemotivē - vismaz mani. Tad nu es tur tā braucu, mēģinot visu darīt pēc labākās sirdzapziņas, kamēr tiku aizdzīta uz ziepīti. Tur pēc vairāku autiņu apbraukšanas un instruktora kurnēšanas, ka es neievēroju intervālu viņš nolēma tomēr mani nodzīt malā un "izrunāties". Sarunas gaitā es uzzināju, ka uz ceļa novietots autiņš ir jāapbrauc godīgi pa pretējo joslu (jā, tieši tā, - ieslēdzam kreiso virzienrādītāju, iebraucam pretējā joslā, apbraucam autiņu, parādām labo pagrieziena rādītāju un atgriežamies savā joslā (cik daudzi no jums tā dara?)).... njam, lieki teikt, ka man tas likās super puper variants, īpaši slikti pārredzamā ceļā .......Un vēl jau jāpalaiž pretī braucošie autiņi....ex....Nu labi, turpmāk es tā arī darīju. Tad vienā brīdī, pēc pāris mēģinājumiem iegriezt līkumā trešajā ātrumā, kas instruktoram nepatika, es par to dabūju aizrādījumu un tad krietnu laiku braucu apmēram uz 25-29, nu tā, lai nav jāpārslēdz 3 ātrums, lai es varētu normāli iegriezties. Nu ja, bija man viens brīdis,kad gribējās apturēt autiņu un palūgt instruktoru izkāpt ārā un paskatīties - kas tai mašīnai uz jumta ir uzlikts. Ka es tomēr mācos braukt un man tas varbūt nesanāk tik labi, kā tiem, kas jau ar baltajām tiesībām braukā 2-3 gadus. Un es pati saprotu, ka ir reizes, kad es nepareizi izbraucu krustojumu, vai kad es braucu par lēnu, par tuvu vai kā citādi, bet nevajaga tādēļ mani iedzīt mazvērtības kompleksos ar tiem punktiem. tad, kas es taisīšos braukt uz skolas eksi, viņš ar mani braucot drīkstēs man punktus paskaitīt - patlaban tas ir lieki. Nu tā kaut kā. Un vēl viena nianse - ja jau esi pie stūres un brauc, tad spoguļos skaties stipri galvu grozot, jo tas, ka es ar acīm novērtēju spoguļos situāciju aizmugurē netiek ņemts vērā, jo kā izteicās intruktors "Es neredzēju, ka tu skatījies!!!".
|
|
|