|
|
|
Aprīlis 13., 2004
09:02
Nolēmu 16. maijā iet uz pasākumu HIV/AIDS bijā gājušajiem par piemiņu, kas veltīts.....ja ir kaut kas, ko es patiesi cienu un respektēju, tad tā ir nāve....
|
12:36 - ...es vienkārši nesaprotu.....
Es vienkārši nesaprotu vīriešus, var jau būt, ka ne visus, bet dažus noteikti. Un viens no tiem, ko nesaprotu ir mans bijušais mīļums...
Kādēļ cilvēkam vajaga atjaunot kontaktēties ar bijušo draudzeni, ja mēs cenšamies normalizēt tagadējās attiecības? Priekš kam??
Un tagad es nezinu ko dariiit....vai gaidiit kameer iztrakosies? Bet vīrietim jau 28 gadi...cik gaidiit?? Vai pateikt - sorry, paliksim nu labāk draugi => mēs jau tagad esam draugi...it kā.....nezinu..nesaprotu....un reizēm domāju, ka nevēlos saprast. Varbūt, ja vienkārši pārtrauktu attiecības un vispār viens otru ignorētu - varbūt tad būtu vieglāk?
Kas es esmu kaut kāda mazohiste? Vai esmu pārāk laba, lētticīga un naiva??
Lai gan - tad, ja es kļūtu nejauka, tad visi no tā ciestu...to, ka mani sauktu nevis par jaukumu, bet par kuci es pārdzīvotu, bet es nepārdzīvotu ka no tā cieš draugi...ko darīt??
Mhh....
un atkal tas kovārnis pārlaidās pār manu sirsniņu pārvikldams drūmus makoņus...un tur jau sāka vizbuļi ziedēt...
|
12:49 - Padziedāsim?
Dzejnieka karnevāls
1. Kāda dzejnieka namā
Notika reiz karnevāls.
Visiem tika pavēlēts
Tik bez maskām ierasties;
Tomēr nāca maskās tie.
2. Dzejnieks stāvēja durvīs,
Rāva viesiem maskas nost,
Kas ar tādām grūtībām
Gadiem pielāgotas bij'
Un pat pieaugušas klāt.
P. Visi skatījās, visi brīnījās,
Kā var tik daudz tādu seju būt,
Kā cilvēks cilvēkam
Var tik svešs pēkšņi kļūt
Viesu izmisums bija iznākums,
Visi rokām sejas klāja ciet
Un lūdzās dzejniekam:
"Maskas mums - atdodiet!"
3. Dzejnieks sacīja cēli,
Lai bez maskām dzīvojam.
Visiem likās tas kā murgs
Un pats dzejnieks aizdomīgs,
Kas par labu maskējas.
4. Viesi atmakskotie
Metās virsū dzejniekm;
Tas kā nogrēkojies bērns
Lūdzās masku pasargāt,
Bet par vēlu bija jau!
P. Visi skatījās, visi brīnījās,
Kā var tik daudz svešu seju būt,
Kā dzejnieks atmaskots
Var tāds pats kā viņi kļūt.
Bija izmisis viņa skatiens viss
Sāka dzejnieks asaras pat liet
Un lūdzās viesiem tas
Masku man - atdodiet!
Tās tik pasakas
Vai, cik labi tas
Tā tik pasakās vien notiekas
Lalalalala.... (līdz piedziedājuma beigām)
|
14:38 - Izdomāju, ka...
..vajadzētu ķļūt reālistei..Jā, pārstāt ticēt brīnumiem, priecāties par visādiem nieciņiem..tikai kāpēc man liekas, ka tajā brīdī es miršu?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |