|
Aprīlis 13., 2004
angel_girl | 12:49 - Padziedāsim? Dzejnieka karnevāls 1. Kāda dzejnieka namā Notika reiz karnevāls. Visiem tika pavēlēts Tik bez maskām ierasties; Tomēr nāca maskās tie.
2. Dzejnieks stāvēja durvīs, Rāva viesiem maskas nost, Kas ar tādām grūtībām Gadiem pielāgotas bij' Un pat pieaugušas klāt.
P. Visi skatījās, visi brīnījās, Kā var tik daudz tādu seju būt, Kā cilvēks cilvēkam Var tik svešs pēkšņi kļūt
Viesu izmisums bija iznākums, Visi rokām sejas klāja ciet Un lūdzās dzejniekam: "Maskas mums - atdodiet!"
3. Dzejnieks sacīja cēli, Lai bez maskām dzīvojam. Visiem likās tas kā murgs Un pats dzejnieks aizdomīgs, Kas par labu maskējas.
4. Viesi atmakskotie Metās virsū dzejniekm; Tas kā nogrēkojies bērns Lūdzās masku pasargāt, Bet par vēlu bija jau!
P. Visi skatījās, visi brīnījās, Kā var tik daudz svešu seju būt, Kā dzejnieks atmaskots Var tāds pats kā viņi kļūt.
Bija izmisis viņa skatiens viss Sāka dzejnieks asaras pat liet Un lūdzās viesiem tas Masku man - atdodiet!
Tās tik pasakas Vai, cik labi tas Tā tik pasakās vien notiekas Lalalalala.... (līdz piedziedājuma beigām)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |