|
Novembris 9., 2004
siltavieta | 14:16 vienreiz runāju ar savu vīrieti, gaudos, cik man grūti, utjpr. un tad ar apņēmību sejā teicu - cik es būtu laimīga, ja man nebūtu jāstrādā. Ja tikai Tu strādātu. Viņš man paskatījās acīs un paprasīja - Tu tā varētu? Tad es padomāju un sapratu, ka nē. Es nekad nespētu viņam prasīt naudu savām privātajām vajadzībām. Jo ja viņš maksā par manu dzīvi, tātad es piederu viņam. ja es piederu viņam, tad kur paliek pašas pamats zem kājām un kur palieku es pati? nu, tā es domāju. tā teikt, piekrītu vairākumam, ka priekš sevis - ok. bet ne priekš viņa. tur arī tā sāls.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |