|
Oktobris 7., 2004
Comments:
dumjš cilvēks (piedod, bet nu mani tikai un vienīgi kaitina šādi cilvēki), ja neapzinās savu vērtību un to, ka nevienam nav tik daudz spēka un varēšanas viņu visu laiku aiz rokas vadāt..
| From: | itta |
Date: | 7. Oktobris 2004 - 10:50 |
---|
| | | (Link) |
|
tā jau ir sevis žēlošana vispārākajā pakāpē... un tā tad nav arī īsta mīlestība... gan jau pāries..:)
jeb arī dikti vājš cilvēks...
Nu, ir tur mīlestība. Un viņš ir ļoti emocionāls cilvēks. Fak...
ja ir mīlestība, kāpēc tad viss pajuka..
Nezinu. Otra puse pateica - neko negribu un viss. A shitas metas jūrā bezmaz vai.
gan jau, kad pienākltu tas brīdis slīkt, gan aju attaptos un mēģinātu izkļūt laukā. jo pašnāvnieki skaļi par to nerunā, bet tie, kas runā - tie pievērš sev uzmanību
protams, ka vinjam saap. Un ka es jau vismazaak varu paliidzeet. Bet nu apnika shitie - gribu mirt.
protams, ka sāp, bet nu koncentrēties uz sāpēm - dikti jau nu nožēlojami, man domāt, un apnicīgi arīdzan. Cik ilgi var viens cilvēks izturēt, ka ņerkst un čīkst viņam apkārt?! |
|
|
Sviesta Ciba |