Ūdens uz mani iedarbojas visnotaļ pozitīvi jau kopš bērnības. Duša, protams, nav peldēšana, tomēr šoreiz tā ietvēra sevī vēl vienu man mīļu elementu- karstumu, kas liek mazliet asintiņām pariņķot. Un nu varu teikt, ka jūtos labāk, mazliet ir atgājis tas dīvainais sindroms, kura dēļ enerģija it kā ir, bet visi kanāli ir aizvērti, tāpēc tas pārvēršas totālā apātijā. Nu, tas ir norimis.

Man ir un būs viss tas, ko es vēlos, ir jāspēj tikai skaidri definēt savas vēlmes, pie tā es šobrīd strādāju. Viss izdosies.