ar manu pašpārliecinātību ar ir dīvaini. citreiz esmu tik droša un pašpārliecināta par sevi un citreiz, kā vakar, kad sēdēju vilcienā un, kad kāds paskatījās uz manis, sajutos tāda trausla un vāja. tas, manuprāt, ir atkarīgs no noskaņojuma, vienkārši tāda sajutos, nepasargāta un ievainojama.. dīvaini. laikam tie ir tie sieviešu gēni :D

Mana mamma vienmēr ir teikusi, ka, lai nostiprinātu pašapziņu un pārliecību, ir nepieciešams nemitīgs darbs ar sevi, un esmu pārliecinājusies, ka tas tā patiešām arī ir, jo tikko tu sāc aizmirst pati sevi, tad tas kāršu namiņš mazliet sāk ļodzīties.

jā, tā ir pilnīga patiesība.


galvenais ir apgūt sevi. izvedot savu personību, izveidot sevi, iekārtoties dzīvē tā, ka te liekas, ka neviena tāda kā tu nav un, ka tas ir forši. vislabākie ir tie sīkumiņi, kurus tu sevī atklāj, kādi nav nevienam. tas ir ļoti forši ;]

That's it! :)