Viss taču ir manis pašas rokās un ir atkarīgs no tā, cik ļoti es sev ticu vai neticu. Kā arī no tā, kas mani spēj ietekmēt no ārpuses.

Istabā gluži bohēmiska nekārtība, ko vajadzētu mazliet tā kā likvidēt.

Un vēl. Es apspiežu ilgas sevī, jo tā ir vieglāk. Es tāpat zinu, ka nožmiegsim viens otru, kad satiksimies. Tāpat kā Rīgas lidostā pirms kāda laiciņa, kurš jau šķiet tik tālu aiz muguras.

Šodien pavisam spontāni iznāca pēc eksāmena nokļūt VADC un nodot asinis. Beidzot es to izdarīju, jēhā, un ne man galva griezās, neko. Vesels bars baltos halātiņos tērptu tantīšu nēsājas riņķī un prasa, vai viss ir labi.

Vispār jauka diena, beidzot ar Antru satikāmies un nopļāpājām visu dienu. Par klikšķiem un eņģeļiem.
Sāp nedaudz dūriena vieta un iekšā atkal ir trauksmes sajūta.

"If you have them by their balls, their hearts and minds will follow."