Viss taču ir manis pašas rokās un ir atkarīgs no tā, cik ļoti es sev ticu vai neticu. Kā arī no tā, kas mani spēj ietekmēt no ārpuses.

Istabā gluži bohēmiska nekārtība, ko vajadzētu mazliet tā kā likvidēt.

Un vēl. Es apspiežu ilgas sevī, jo tā ir vieglāk. Es tāpat zinu, ka nožmiegsim viens otru, kad satiksimies. Tāpat kā Rīgas lidostā pirms kāda laiciņa, kurš jau šķiet tik tālu aiz muguras.