Es mācos pašpārliecību.
Atkal.
Vēl joprojām.
Un attīstos.

Dzirkstele vēl ir, vēl varu rakstīt, pati esmu vainīga, ka šodien pusi dienas galvassāpju dēļ nobumbulēju un skatījos filmu Hotel Rwanda. Vismaz filma bija laba. Bet toties tagad esmu uzmundrinājusi sevi totāli, referātam konceptiņu izstrādājusi, materiālu apguvusi, tāpēc viss, kas atlicis, ir uzrakstīt, un tam man ir laiks vēl līdz rītdienas pl.15.00. Nesatraucās, miegu dabūšu, tikai mazāk kā ierasts un agrs rīts būs tieši laikā jaunam cepienam un jaunai dzirkstelei. A kas man- jaunai, skaistai, neprecētai? Turklāt rītdien es tinu makšķeri prom no pilsētas, fotoaparāts somā, mūzika uz pilnu klapi un laižam Māju virzienā. Vismaz pirtiņā ieiešu un izgulēšos, lai visu atlikušo nedēļu izmantotu iespējami efektīvi. Jā, es zinu, ka tas skanēja varen "ticami" par to efektivitāti, as always, bet šoreiz esmu nosolījusies sevi slānīt, ja tā nebūs, jo es nedrīkstu ļaut iekrāties kaut kādiem maznozīmīgiem darbeļiem, sevišķi tādēļ, ka tuvojas tas datums.

Esmu labā omā par spīti visam, hā! Iepūt man.